Pasākumu organizatore Sindija Vilde atklāj savu mūža aicinājumu - viņa sapņo par savu muižu, kur viņa pati ir saimniece un varētu saplūst ar dabu un rast miera sajūtu. Sekojot savām sajūtām viņa pārdevusi visu savu mantu un uzņēmusies kādas muižas vadības grožus Portugālē, bet ne viss ir noticis kā iecerēts:
"Es gribēju sākt dzīvot sev, un sākto to lietu, kas ir mans aicinājums, mudinājums jau no mazām dienām, kad es mācījos. Es gribu pati savu muižiņu. Pati savu mājiņu, kur es esmu saimniece, savu muižiņu, kuru es esmu atjaunojusi, ka viņa ir vieta, kur rast mieru, saplūst ar dabu."
Sekojot savam aicinājumam Sindija pārdevusi visu sev piederošo mantu un devusies strādāt uz kādu Portugāles villu:
"Protams, es sapratu, ka es neesmu tur saimniece, bet es esmu tur vadītāja. Viss tur bija jauns, visa komanda, viss, viss, un es tur plānoju kas un kā būs... un tad ir kovids. Viss nomainījās. Tur bija tā, ka viss ļoti strikti aiztaisījās ciet. Šai villai ir 42 hektāri zemes un tad tu saproti, ka savā ziņā no vadītājas, kurai ir savi padotie kas dara visu, uzkopj, pļauj zālīti un visu pārējo, tu kļūsti par zirgkopi, zemkopi un visu pārējo."
"Es gribēju sākt dzīvot sev, un sākto to lietu, kas ir mans aicinājums, mudinājums jau no mazām dienām, kad es mācījos. Es gribu pati savu muižiņu. Pati savu mājiņu, kur es esmu saimniece, savu muižiņu, kuru es esmu atjaunojusi, ka viņa ir vieta, kur rast mieru, saplūst ar dabu."
Sekojot savam aicinājumam Sindija pārdevusi visu sev piederošo mantu un devusies strādāt uz kādu Portugāles villu:
"Protams, es sapratu, ka es neesmu tur saimniece, bet es esmu tur vadītāja. Viss tur bija jauns, visa komanda, viss, viss, un es tur plānoju kas un kā būs... un tad ir kovids. Viss nomainījās. Tur bija tā, ka viss ļoti strikti aiztaisījās ciet. Šai villai ir 42 hektāri zemes un tad tu saproti, ka savā ziņā no vadītājas, kurai ir savi padotie kas dara visu, uzkopj, pļauj zālīti un visu pārējo, tu kļūsti par zirgkopi, zemkopi un visu pārējo."
Vairāk skaties:
Saturs turpināsies pēc reklāmas