Trīs gadus pēc pievienošanās Zemessardzei Marija Linarte dalās pieredzē par savu lēmumu un izaicinājumiem, kas saistīti ar militāro dienestu. Viņa uzsver, ka, neskatoties uz grūtībām, nekad nav nožēlojusi savu izvēli un ir pārliecināta, ka Zemessardze ir palīdzējusi viņai kļūt par stiprāku un pārliecinātāku cilvēku.

"Man viss iekšā kliedza – kliedza par to, kas notiek tur, Ukrainā. Galvā visvairāk kulminēja doma, ka kāds mums varētu atņemt demokrātiju. Vai es domāju, ka man sevi vajag izglābt tajā brīdī? Noteikti nē," 24. februāri jeb dienu, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, atminas aktrise.

Varu godīgi pateikt – biju diezgan dziļā depresijā tolaik. Man nebija sevis žēl.

Marijai Linartei, stājoties Zemessardzē, bijusi vēlēšanās, kaut viņa paspētu iemācīties ko vērtīgu, “jo tūlīt pie mums iebruks.” Viņa neslēpj: “Kādam tā neiroze izpaudās, pērkot griķus, bet citam, aizejot un iestājoties Zemessardzē.

Ja jums ir veselības apdrošināšana, ar jūsu veselību visticamāk nekas nenotiks. Es domāju, ka šeit ir tas pats – es apdrošinu sevi, savu tautu un savu zemi.”

Fiziskie limiti Linarti apmācībās piemeklējuši ne reizi vien. “Es pirms tam sportoju, trenējos – man tas vienmēr ir bijis svarīgi. Likās, kas tad man – nospļauties un izdarīt, taču, kad tu nevari pacelt somu, jo krīti otrādi, vai, kad tev šķiet, ka marša laikā ej 100 kilometrus, bet tie patiesībā ir 3,8... Man pie pirmā kilometra likās, ka es nomiršu! Es sevi šausmīgi knābāju, jo man gribējās būt ideālai.”

Lai uzzinātu, kādi vēl bija aktrises Marijas Linartes izaicinājumi, pievienojoties Zemessardzei, skaties video!

Lasi arī: