Hokejists Edgars Masaļskis savā atklātajā stāstā atceras grūtos deviņdesmitos Latvijas hokejā pēc atgriešanās no ASV.

"Tie bija grūti laiki. Man likās daudzās profesijās, daudzās jomās deviņdesmitie gadi nebija viegli.

Hokejs arī principā bija jau uz iznīcības robežas,

stāsta Edgars. Viņš atceras, laikus, kad spēlēja "Liepājas Metalurgs", kur apstākļi un treniņi bija ļoti smagi, un pat atzīst, ka "esot bijis tik tuvu, lai izkāptu ārā no tā autobusa Rīgā un pieliktu visam punktu".

Tomēr, kā norāda pats Masaļskis viņš turpināja spēlēt hokeju, vadoties pēc stratēģijas izvirzīt reālus mērķus un pakāpeniski virzīties uz priekšu. Edgars neslēpj, ka pat pēc saviem karjeras kāpumiem un kritumiem – "pakāpjoties dažus soļus atpakaļ atkal nonākt virsotnē".

Masaļskis atklāj, ka lēmumu par karjeras beigām ietekmēja veselības problēmas, īpaši gūžas operācija. Lai gan viņš vēl vēlējās spēlēt, viņš apzināti nevēlējās "mīcīties" zemākās līgās.

Ir labi aiziet no ballītes, kad vēl gribas palikt,

spriež Edgars un piebilst, ka tieši tajā laikā saņēma divus piedāvajumus no "Rīgas Dinamo" – vai nu spēlēt, vai trenēt. Veselības problēmu dēļ izvēlējies kļūt par treneri. Masaļskis uzsver, ka vēlējies aiziet no hokeja augstākajā līmenī, kamēr vēl bija spēks un vēlme turpināt.

Lasi arī!

Masaļsku pāris par savu iepazīšanos: "Pagalms mūs apvienoja!"

Masaļsku ģimenes izcili aromātiskā lečo recepte