Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sākusi kolektīvā interešu strīda procedūru, iesniedzot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadībai prasību atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas.

Kā aģentūru LETA informēja LVSADA, tā aicina sākt sarunas izlīgšanas komisijā, bet, ja uzsākto strīdu neizdosies atrisināt sarunu ceļā, arodbiedrība ir gatava vērsties tiesā.

LVSADA prasa atcelt dienesta direktores Lienes Cipules 1.novembrī izdoto rīkojumu, ar kuru noteiktas vairākas būtiskas izmaiņas darba organizācijā, tajā skaitā par brigādes darbinieka darba vietu, darba laiku, brigāžu skaitu naktīs un darbinieku skaitu brigādēs, paredzot virkni attiecīgu grozījumu darba līgumos.

LVSADA atgādina, ka darba koplīgums ar NMPD nosaka, ka savstarpējās konsultācijas par reorganizāciju - datumiem, iemesliem, sekām un pasākumiem, kas tiks veikti attiecībā pret darbiniekiem, - notiek ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms reorganizācijas uzsākšanas. Taču arodbiedrībā uzsver, ka konsultācijas ar tās pārstāvjiem Cipules rīkojuma tapšanas laikā nav notikušas.

Arodbiedrībā pauž, ka, atsakoties pildīt tās iesniegto prasību, NMPD vadība vairākas reizes mainījusi izmaiņu pamatojumu un apgalvojusi, ka rīkojumā noteiktās izmaiņas darba organizācijā no nākamā gada "nebija vienpersoniska dienesta iniciatīva un ka šie lēmumi tika pakārtoti valdības dotajiem uzdevumiem un to izpildes termiņiem".

Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

Ja ir radies pamats kolektīvam interešu strīdam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.

Kolektīva interešu strīda otra puse to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, strīds izšķirams Kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā.

Savukārt, ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.

Jau vēstīts, ka no nākamā gada plānotas vairākas izmaiņas NMPD darba organizācijā - samazināta atsevišķu darbinieku slodze, dažās brigādēs mainīts trīs personu sastāvs uz divām, kā arī mainīsies atsevišķu brigāžu darba laiki, pārveidojot tās no diennakts uz dienas brigādēm vietās, kur uz brigādi nakts stundās ir mazāk nekā viens izsaukums.

Lai uzlabotu sniegtās palīdzības kvalitāti un pacientu drošību, no nākamā gada NMPD ārkārtas tālruņa 113 zvanu centra personāls pāries uz 12 stundu dežūrām līdzšinējo 24 stundu vietā, kā to rekomendē Eiropas Ārkārtas zvanu numuru asociācijas (EENA) standarti. Šī pasākuma mērķis ir mazināt personāla izdegšanu, pārslodzi un uzlabot izsaukumu pieņemšanas kvalitāti.

Plānots, ka NMPD mediķiem un operatīvo auto šoferiem darba vieta turpmāk būs nevis konkrēts lokalizācijas punkts, bet lielāka reģionālā struktūrvienība - brigāžu atbalsta centrs ar visiem tā brigāžu punktiem. Daļā reģionālo struktūrvienību šis princips jau darbojas, bet nu to ieviesīs vienoti visā dienestā.

Dienestā norāda, ka šāds lēmums skaidrojams ar to, ka nakts stundās būtiski krītas izsaukumu skaits un attiecīgi tam ir jāplāno arī nepieciešamais brigāžu skaits - dienā tiek saņemti 80% izsaukumu, bet naktī vairs tikai 20%.

Savukārt atsevišķās brigādēs mainīsies sastāvs no trīs uz divu personu brigādi. Divu personu brigādes NMPD veido līdzīgi kā daudzviet Eiropā. Jau šobrīd katru dienu, saglabājot gan ātrumu, gan palīdzības sniegšanas kvalitāti, dienestā divatā uz izsaukumiem dodas 40 ambulanču komandas, izpildot lielu daļu izsaukumu.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) iepriekš pauda, ka šīs izmaiņas nemainīs brigādes ierašanās laiku. "Iedzīvotājiem nav pamata satraukties par to, ka kaut kas mainīsies, ka mainīsies dienesta pakalpojumi," klāstīja Abu Meri. Vienlaikus ministrs norādīja, ka varētu vēl izvērtēt, vai nepieciešams veikt kādas nelielas korekcijas kādā no Latvijas pilsētām.

Komentējot plānotās pārmaiņas, arī dienesta vadītāja Cipule uzsvērusi, ka tās neskars iedzīvotājus un neietekmēs NMPD pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.