Foto: Pixabay.com
Menopauze ir dabisks hormonālu pārmaiņu laiks, kas lielākoties notiek 45-55 gadu vecumā. Latvijā sievietes vidēji šo periodu piedzīvo ap 51 gada vecumu, tomēr pastāv gadījumi, kad menopauze var iestāties arī ātrāk. Par to, cik liela ir priekšlaicīgas un agrīnas menopauzes iespējamība, kā arī citiem aktuāliem sievietes reproduktīvās veselības jautājumiem, konsultē “Dinsbergas klīnika” vadītāja Dr. Inta Dinsberga.
Kad var runāt par agrīnu vai priekšlaicīgu menopauzi?
No medicīnas viedokļa sacīt, ka iestājusies menopauze var tikai tad, kad pēc pēdējām menstruācijām aizritējuši ne mazāk kā 12 mēneši un klīniski un laboratoriski apstiprināts olnīcu hormonālās aktivitātes izsīkums. Agrīnu menopauzi jeb menopauzi pirms 45 gadu vecuma piedzīvo tikai aptuveni 5% sieviešu, savukārt priekšlaicīga menopauze jeb priekšlaicīgs olnīcu izsīkuma sindroms skar ne vairāk kā 1% sieviešu, kas jaunākas par 40 gadiem. “Priekšlaicīga menopauze nozīmē, ka olnīcas nedarbojas pareizi un neražo vajadzīgos hormonus. Tas ir patoloģisks process, kas nopietni ietekmē sievietes veselību un dzīves kvalitāti. Priekšlaicīgas menopauzes cēloņi var būt medicīnisku manipulāciju, smagu iekaisumu vai dažādu patoloģisku stāvokļu, piemēram, onkoloģijas, sekas. Tā ir diezgan smaga diagnoze un manā praksē ar šādiem gadījumiem nācies saskarties ļoti reti, jo biežāk menstruāciju zudumam pirms 45 gadu vecuma ir cits iemesls,” skaidro ārste.
Iespējamie menstruāciju izzušanas cēloņi
Piedzīvojot izmaiņas ciklā un parādoties menstruāciju trūkumam, nebūt nav jādomā, ka tas ir signāls par priekšlaicīgu menopauzi. Sievietes ķermenis ir sarežģīts mehānisms un iemels menstruāciju pazušanai vai menopauzei līdzīgu simptomu piedzīvošana var būt ļoti dažāds. Dr. Dinsberga norāda, ka “tie var būt dažādi stāvokļi, kas nav tiešā veidā saistīti ar ginekoloģiju, piemēram vairogdziedzera funkcijas traucējumi, hipofīzes adenoma ar paaugstinātu hormonu produkciju, kas nobloķē olnīcu darbību, kā arī paaugstināts stress un citi līdzīgi faktori.” Tāpēc precīzai diagnozes uzstādīšanai ārkārtīgi svarīga ir saruna ar pacienti jeb anamnēzes ievākšana, kas ļauj noskaidrot, kādas mēnešreizes ir bijušas līdz šim, vai tās beigušās pēkšņi vai izzudušas pakāpeniski, vai bijušas kādas sūdzības u.tml. Pēc pamatinformācijas iegūšanas, seko pacientes apskate un ultrasonogrāfija, kas speciālistiem sniedz daudz informācijas par olnīcu un endometrija stāvokli. Hormonu analīzes ir šajā posmā neaizstājama izmeklēšanas metode, kas palīdz izslēgt visus citus iespējamos iemeslus menstruāciju izzušanai un cikla traucējumiem. Neregulāru menstruāciju iemesls var būt policistisko olnīcu sindroms (PCOS), kā arī paaugstināts vai ļoti pazemināts ķermeņa masas indekss, insulīna rezistence un citi iemesli, kas var izskaidrot menstruālā cikla traucējumus.
Bioloģiskais pulkstenis un ģimenes plānošana
Menopauzes iestāšanās varbūtība nav vienīgais faktors, kas jāapsver atliekot ģimenes plānošanu. Ja runājam par grūtniecību, ir svarīgi saprast, ka sievietes vecumam šajā jautājumā var būt arī izšķiroša nozīme. Katrs gadījums ir individuāls un ir starpība vai sievietei, kura plāno grūtniecību ir 30 vai 39 gadi. Pētījumos pierādīts, ka spēja ieņemt, iznēsāt un dzemdēt veselu bērnu pēc 35 gadu vecuma samazinās. “Nereti sasniedzot šo vecumu izmeklējumu rezultātā nākas secināt, ka sievietei ar regulāru ciklu un lielisku veselību, olnīcu rezerves iet uz izsīkuma pusi un šūnas vairs nav tik kvalitatīvas, lai sekmīgi iestātos grūtniecība. Protams, var jau būtu arī gadījumi, kad viss notiek un veiksmīgi, un ir iespējams iznēsāt un dzemdēt bērniņu arī 45 gadu vecumā, bet to mēs nekad nevaram zināt. Tiesa mūsdienās pieejami dažādi testi ar kuru palīdzību iespējams noteikt, kādas ir olnīcu rezerves, tomēr pārsvarā šīs analīzes veic pirms mākslīgās medicīniskās apaugļošanas. Un lai gan šādas analīzes var būt palīgs sievietēm, kuras plāno atlikt grūtniecību uz vēlāku laiku, tās nevar kalpot kā 100% garants veiksmīgas grūtniecības potenciālam nākotnē,” stāsta klīnikas vadītāja.
Foto: Pixabay.com