Migrēna – kā to ārstēt?

Migrēna ir izplatītāka slimība, nekā varētu šķist. Ar to slimo apmēram 17% sieviešu un 6% vīriešu. Migrēna – tās nav tikai stipras galvassāpes, tā var izpausties arī kā nelabums, paaugstināta jutība pret gaismu vai troksni, un citi nepatīkami simptomi. Tā izpaužas lēkmju veidā, kuru cikls katram slimniekam atšķiras – no dažām epizodēm gadā līdz pat regulārām migrēnām katru mēnesi. Ceturtdaļai migrēnas slimnieku tā izpaužas arī ar migrēnas auru – jeb redzes, jušanas, runas traucējumiem vai citas uztveres traucējumiem, kas parasti signalizē par lēkmes tuvošanos. Tie var noritēt arī reizē ar spēcīgajām migrēnas galvassāpēm. Atšķirībā no citām galvassāpēm, nelielas fiziskas aktivitātes galvassāpes pastiprina, piemēram kāpšana pa kāpnēm vai citas kustības.

Konsultējamies ar medicīnas centra “D.A.P.” Sāpju klīnikas neiroloģi, galvas sāpju speciālisti dr. Līgu Mekšu par to, kā rodas migrēnas un kā tās mūsdienās ārstēt efektīvi.

No kurienes rodas migrēnas?

Joprojām nav pilnīgi skaidrs, kā rodas migrēna, tomēr zinātnieki vienojušies, ka tās norisē iesaistīti dažādi mehānismi:

1. asinsvadu reakcija
2. sāpju sistēmas jutīgums
3. iekšējās pretsāpju sistēmas darbība
4. iedzimtība

Tas, par ko pētnieki ir vienisprātis, ka migrēna daudzos gadījumos ir iedzimta. Varētu teikt, ka migrēna ir smadzeņu slimība – tajā nozīmē, ka smadzenēs esošie sāpju centri ir tie, kuros rodas migrēna. Iedzimtība nosaka to, kā funkcionē cilvēka nervu sistēma un kā reaģē uz sāpju kairinātājiem. Gadījumos, kad migrēnas lēkmes ir ļoti spēcīgas un vairāk kā 4 dienas mēnesī, pacientam tiek rekomendēts lietot profilaktiskus migrēnu atvieglojošus līdzekļus. Pašreiz pasaulē migrēnas lēkmju ārstēšanā lietotie profilaktiskie pretsāpju līdzekļi ir tikai daļēji efektīvi, tie spēj atvieglot migrēnas lēkmju stiprumu, biežumu un samazināt lēkmes ilgumu, tomēr pilnībā izārstēt migrēnu nav iespējams.

Kā skaidro dr. Mekša, agrāk radītie migrēnas profilakses līdzekļi tikuši radīti citu slimību ārstēšanai. To iedarbība uz migrēnu parasti tika atklāta nejauši.

Jauna pieeja migrēnas ārstēšanā

Samērā nesen zinātnieki atklājuši jaunu vielu – aminoskābju kopumu jeb peptītu (CGRP), kas īpaši lielā daudzumā atrodams cilvēka nervu sistēmā. Šī viela atrodas nervu jušanas šķiedrās, nervu sakopojumos un nervu galos, un lielā mērā piedalās migrēnas rašanās procesā. Iedarbojoties uz šo peptīdu, krietni mazinās migrēnas galvassāpes. Šis atklājums pavēris iespējas jaunai pieejai migrēnas profilaksei – uz konkrētu mehānismu vērsta migrēnas terapija. Varētu pat teikt, ka tā ir jauna ēra migrēnas profilaksē.

Šajā terapijā tiek izmantoti medikamenti, kuros izmantotas četras monoklonālas antivielas: trīs pret pašu CGRP (galkanezumabs, eptinezumabs, fremanezumabs) un viena pret CGRP šūnas virsmas uztvērēju (erenumabs). Šo antivielu izstrādes pētījumi parāda veiksmīgus rezultātus brīvprātīgo migrēnas slimnieku grupā, proti: pēc šiem atklājumiem radītie medikamenti ir pietiekami iedarbīgi, bet blakusparādības – maznozīmīgas.

Migrēnas terapijā izmantojamās antivielas no šī gada pieejamas arī Latvijā. Ārste atzīst, ka jaunie medikamenti nav no lētākajiem, taču tie ir ļoti efektīvi. Nereti pacienti, kuri cieš no biežām migrēnas lēkmēm, ik mēnesi savu galvassāpju ārstēšanā iegulda iespaidīgus naudas līdzekļus, bet tas tomēr nesniedz vēlamo rezultātu. Pašreiz arī Latvijā beidzot pieejami efektīvi migrēnu atvieglojoši līdzekļi.

Kur vērsties pēc konsultācijas migrēnas gadījumā?

Medicīnas centra D.A.P. “Sāpju klīnikā” pieejama neirologa, algologa, galvassāpju speciālista konsultācija, kurā ārsts izvērtē katra pacienta galvassāpes un iesaka iespējami labāko galvassāpju ārstēšanu.