Skolās starpbrīžu laikā nereti rodas tracis – bērni skraida, bļaustās, spēlējas un citādi, iespējams, “traucē mieru”, un šo atsevišķās skolās skolotāji sākuši risināt ar multfilmu rādīšanu klasē starpbrīžu laikā. Lai gan tā varētu šķist laba doma, pusaudžu terapeits Nils Sakss Konstantinnovs skaidro, kādēļ tā nevajadzētu darīt.

Konstantinovs vietnē “Facebook” raksta: “Daudzās skolās šobrīd par izplatītu praksi kļūst multenes starpbrīžos. Skolotāja uzliek youtube kanālu uz digitālās tāfeles un bērni mierīgi pavada starpbrīdi. Nav skriešanas pa koridoru. Nav dauzīšanās. Visi pie vietas. Izklausās efektīvi.”

“Tomēr kopumā tā ir nelaba metode: bērni neizkustas, neizlādē spriedzi un arī neizmanto iespēju draudzēties cits ar citu. Tas īpaši svarīgi ir hiperaktīvajiem un emocionāli disregulētajiem. Pat tad, ja dauzīšanās rada troksni, kāds pakrīt, kāds sastrīdas vai sagrūstas (tās visas ir absolūti normālas pieredzes) bērniem ir nepieciešams brīvais laiks ārpus klases. Turklāt, aktīvs brīvais laiks,” atklāj terapeits.

“Citādi dienas gaitā bērnam spriedze tikai uzkrājas. Un ilgtermiņā šis vairāk kaitēs. Varbūt bērns eksplodēs vai nu dienas vai nedēļas beigās. Varbūt nāks uz māju "izbesījies" un provocēs vecākus. Pilnīgi noteikti labāk neuzvedīsies skolā un labāk nemācīsies. Tas ir īstermiņa risinājums, kurš - kā jau daudzi ātrie risinājumi - neatrisina problēmu, bet nākotnē to palielina.”

Viņš min piemērus, kas strādā citās skolās:

• atvērta un pieejama sporta zāle starpbrīžos
• pašu skolēnu organizētas futbola un citas spēles skolas pagalmā katrā garajā starpbrīdī
• matrači un mīkstās bumbas skolas gaitenī
• pieaugušo "dežūras" starpbrīžos - pieskatot drošību un ātri risinot konfliktus, ja tādi gadās.

“Ilgtermiņā tas atnesīs labākus rezultātus, vieglāk vadāmas klases un mācīties spējīgākus bērnus,” tā Konstantinovs.