Zinātnieki jaunā pētījumā noskaidrojuši, ka pirmo reizi uz divu asteroīdu virsmas ir atrasts ūdens, vēsta portāls "Newsweek".

Izdevumā "The Planetary Science Journal" publicētais pētījumā teikts, ka NASA atklājusi divus ar silikātiem bagātus asteroīdus, kuri izstaroja specifisku gaismas viļņa garumu, kas norāda uz ūdens molekulu klātbūtni. Šis atklājums var būtiski ietekmēt teorijas par to, kā ūdens sākotnēji nokļuva uz mūsu planētas. Proti, tas varētu būt nonācis asteroīda trieciena rezultātā.

"Asteroīdi ir planētu veidošanās procesa atlikumi, tāpēc to sastāvs atšķiras atkarībā no tā, kur tie veidojušies Saules miglājā," paziņojumā norāda darba līdzautore Aniša Arredondo. "Īpaši interesants ir ūdens sadalījums uz asteroīdiem, jo tas var atklāt, kā ūdens izveidojās uz Zemes."

NASA un Vācijas Kosmosa aģentūras (DLR) kopprojekts SOFIA pētīja četrus asteroīdus ar nosaukumiem Iris, Massalia, Parthenope un Melpomene. Tika konstatēts, ka Iris un Massalia, kuru diametrs ir attiecīgi 113 un 77 metri, infrasarkanā starojuma "paraksts" sakrīt ar ūdens "parakstu", skaidrots pētījumā.

"Mēs uz asteroīdiem Iris un Massalia atklājām iezīmi, kas nepārprotami attiecināma uz molekulāro ūdeni," teica Arredondo. "Mēs balstījām savu pētījumu uz informāciju, kas atklāja molekulāro ūdeni uz Saules apspīdētas Mēness virsmas. Sapratām, ka varētu izmantot SOFIA, lai atrastu šo spektrālo parakstu arī uz citiem ķermeņiem."

Pētījumā teikts, ka ūdens var būt sastopams vairākos veidos, tostarp var būt "pielīmēts" pie silikātu virsmas, iesprūdis vai izšķīdis silikātu stiklā vai ķīmiski saistīts ar minerāliem.

Mūsu Saules sistēmā ir aptuveni 1 miljons asteroīdu, un iepriekš tika pieņemts, ka uz to virsmas esošais ūdens jau sen ir iztvaikojis kosmosā Saules siltuma ietekmē. Tomēr šis pētījums rāda, ka daži asteroīdi, kas atrodas tuvāk Saulei, ir saglabājuši daļu ūdens, kas liecina, ka tas Saules sistēmas iekšienē varētu būt izplatītāks nekā sākotnēji domāts.