Izglītība
Pasaule strauji mainās un izglītības sistēmai būtu jāmainās reizē ar to. Pieredze rāda, ka bieži piepildās teiciens – viss ģeniālais ir vienkāršs. Mums izglītībā tiešām gribētos redzēt visiem – jauniešiem, vecākiem, pedagogiem, sabiedrībai – vienkāršus, saprotamus un iedvesmojošus mērķus un uzdevumus to sasniegšanai. Nevis mācību pārslodzi, cenšoties sasniegt kaut ko ideāli abstraktu, bet saprātīgu un skaidru ceļu, kā sekmīgi iegūt vislabākās kompetences dzīvei šajā strauji mainīgajā pasaulē. Senāk to sauca par didaktiku. Vai virzāmies šādā virzienā?
No 2016. gada oktobra Valsts izglītības satura centrs (VISC) uzsāka īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu «Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu» – bija pienācis pēdējais laiks pārmaiņām Latvijas vispārējās izglītības sistēmā. Tā sauktajam “kompetenču projektam” tika atvēlēts finansējums 31 miljona eiro apmērā un tas noslēgsies šī gada 31. decembrī. Diemžēl projekta īstenošanas laikā pasauli piemeklēja Covid-19 pandēmija, kas radīja negaidītus izaicinājumus.
Saistībā ar projekta īstenošanu tika izstrādāti un pieņemti jauni valsts standarti vispārējā pamatizglītībā (MK 747, 2028.11.27.) un vispārējā vidējā izglītībā (MK 416, 2019.09.03.). Pamatizglītībā parādījās tādi jauni mācību priekšmeti kā inženierzinības, teātra māksla, datorika 1.-9.klasē, dizains un tehnoloģijas, Latvijas un pasaules vēsture. To ietekmē 7.-9.klasē skolēnam katru nedēļu jāapgūst 18 mācību priekšmeti – tas jau raisa pārdomas par skolēnu mācību slodzi.
Vispārējā vidējā izglītībā pārmaiņas bija lielākas – mācību priekšmetu vietā parādījās mācību kursi – pamatkursi, padziļinātie kursi, specializētie kursi. Šos kursus skolēni var apgūt vispārīgā, optimālā vai padziļinātā līmenī trīs mācību gadu laikā. Daļa kursu ir noteikti kā obligāti visiem, piemēram, matemātika, latviešu valoda, divas svešvalodas, projekta darbs u.c., savukārt citi atstāti skolēnu izvēlei ar nosacījumu, ka skola spēj tādus piedāvāt organizatoriski (telpas, pedagogi) un finansiāli. Tālmācībā tas ir iespējams vienmēr, jo šādā izglītības modelī nav problēmu ar grupas lielumu vai telpu pieejamību, bet klātienē tikai tad, ja vidusskolā ir liels izglītojamo skaits. Kopumā vidusskolas mācību saturā dominē matemātikas pamatkurss, aizņemot 16,7% no mācību slodzes.
Atbilstoši izglītības sistēmas loģikai pēc valsts standartiem izglītībā tālāk vajadzēja sekot mācību priekšmetu un kursu programmām un tad mācību līdzekļiem un metodikai. Tomēr, vismaz mūsu apziņā, projektu “Skola 2030” sāka raksturot frāzes: “Būs. Drīz būs. Būs.” Projektā iesaistīto skolu pedagogi reti varēja raksturot, ko tieši viņi aprobē un kāds ir aprobācijas rezultāts. Vairāki mācību priekšmetu un kursu programmu paraugi parādījās pat tikai dažas dienas pirms mācību gada sākuma. Projekts, tā sacīt, iebuksēja. Viens no iemesliem tam, protams, bija arī mūsu valsts ārkārtīgi birokratizētā sistēma. Mums par jebkuru kustību ir Ministru kabineta noteikumi, kas būtiski bremzē jebkurus procesus.
Tomēr ar grūtībām un pašaizliedzīgu pedagogu darbu projekts tika ieviests Latvijas skolās. Tālmācībā mūsu pedagogiem tas nozīmēja pilnīgi jaunu mācību līdzekļu izstrādi tieši mācību norises laikā, bet mūsu pedagogi tika ar to galā! Tā nu šogad pēc trīs projekta ieviešanas gadiem esam nonākuši līdz valsts pārbaudes darbiem – centralizētiem eksāmeniem – optimālajā vai augstākajā mācību satura apguves līmenī. Matemātikas CE optimālajā mācību satura apguves līmenī, matemātikas CE augstākajā mācību satura apguves līmenī, latviešu valodas CE optimālajā mācību satura apguves līmenī, latviešu valodas CE augstākajā mācību satura apguves līmenī utt. Optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmenus var nokārtot pēc 11. klases, bet var kārtot arī tikai pēc 12. klases. Un vēl citi nosacījumi.
Vai spējat vēl izsekot pārmaiņām un jaunajai kārtībai?
Šķiet, ka pamazām virzāmies nevis uz vienkāršību un skaidrību, bet gan tieši pretējā virzienā… Tas ir sava veida simptoms tam, kādā situācijā šobrīd esam.
Kopš 2019. gada 2. augusta Izglītības un zinātnes ministrija paralēli īsteno projektu "Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide”. Finansējums ir 3,5 miljoni. Projekts notiek sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, Valsts valodas centru un Rīgas valstspilsētas aģentūru "Rīgas digitālā aģentūra". Projekts ir vērsts uz centralizēto eksāmenu un necentralizēto valsts pārbaudījumu, profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un valsts valodas pārbaudījumu organizēšanas procesu pilnveidi, uzsākot virzību uz valsts pārbaudījumu kārtošanu elektroniski. Projekta norises laiks ir līdz 2023. gada 1. decembrim. Pagaidām gan šī VPS sistēma vēl sagādā ļoti daudz raižu un neskaidrību skolai valsts pārbaudījumu organizēšanā. Ceram uz izaugsmi. Nav atbildes uz jautājumu, kā eksāmenu kārtošana elektroniskā formā ietekmēs eksāmenu saturu, jo tas ir didaktikas jautājums.
9. klasēm pagaidām noteikti trīs centralizētie eksāmeni – latviešu valodā, vienā svešvalodā un matemātikā. VISC sagatavo piecus eksāmenus, jo var izvēlēties vienu no trīs svešvalodām – angļu, vācu vai franču. Turklāt valodās ir gan rakstiskā, gan mutvārdu daļa, tādēļ tie notiek vienu līdz trīs dienu laikā.
Vidusskolai šajā mācību gadā bija sagatavoti 19 dažādi centralizētie eksāmeni! 19 dažādi eksāmeni, lai tikai iegūtu informāciju par to, cik sekmīgi skolēni apguvuši vidusskolas kursus!? Nezinām, cik tas izmaksāja valstij. Padziļinātajiem eksāmeniem tika noteikti piekļuves nosacījumi ar atšķirīgiem termiņiem – tas nozīmēja 12 padziļināto eksāmenu piekļuves darbu iesniegšanu ne vēlāk kā līdz 12 dažādiem datumiem. Tas jau bija zināms organizatorisks izaicinājums gan skolām, gan skolēniem. Skolēni gan parasti izvēlas tikai divus no šiem eksāmeniem. Obligāti ir eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, bet vismaz divus eksāmenus katram absolventam jānokārto augstākajā mācību satura apguves līmenī. Tātad kopumā katram absolventam jānokārto no trīs līdz pieciem eksāmeniem.
Paši eksāmeni ar un bez mutvārdu daļām, vienas dienas un divu dienu, ar praktisko daļu vai bez tās, optimālajā vai augstākajā līmenī ilga no 15. maija līdz 19. jūnijam pamattermiņos un pēc tam līdz 7. jūlijam papildtermiņos! Reizēm vienā dienā bija jāorganizē pat divi eksāmeni. Pamatskolēni rezultātus uzzināja 21. jūnijā (vismaz tā bija plānots), vidusskolēni rezultātus uzzinās 11. jūlijā. Atcerieties – pirmais eksāmens notika 15. maijā. Rodas sajūta, ka visa mūsu mācību procesa mērķis ir tikai nokārtot neskaitāmus eksāmenus…
Šajā mācību gadā, lai eksāmens būtu nokārtots, bija jāiegūst vismaz 10% no kopējā punktu skaita. Tas šķietami nav daudz, bet saprotams, ka tas arī neko daudz nenozīmē, jo eksāmena jautājumus un uzdevumus iespējams izveidot jebkurā grūtības pakāpē. Ja kāds eksāmens nav nokārtots, to var kārtot vēlreiz pēc gada.
Uzskatām, ka vispārējās izglītības sistēmā noteikti bija nepieciešamas pārmaiņas un ļoti ceram, ka, reāli izanalizējot šī mācību gada rezultātus, turpmāka izglītības un eksaminācijas sistēmas attīstība virzīsies skaidrības un vienkāršības virzienā, nevis tuvosies maksimāli komplicētam absurdam.
Viena ideja būtu, ka mācību slodze trīs gadus 36 stundas nedēļā, tas ir, 7-8 stundas dienā vidusskolā varētu būt pārāk liela. Šajā ziņā tālmācība dod iespēju pašam efektīvi regulēt mācību slodzi, atstājot laiku ne tikai formālās izglītības iegūšanai, bet arī citām aktivitātēm un hobijiem. Jauniešiem šajā vecumā, iespējams, ir daudz citu interešu, kuru īstenošanai īsti nav laika pēc 8 stundām, kas atsēdētas skolas solā, vēl arī pildot uzdotos mājasdarbus. Varbūt 30-32 stundas nedēļā klasē būtu pietiekamas? Mūsuprāt, pat augstākajā izglītībā neviens vairs nepavada 8-9 stundas dienā auditorijā. Reizēm vairāk ir mazāk.
Otrs priekšlikums – atslogot mācību saturu līdz saprātīgam apjomam, pedagoģijas zinātniekiem pastrādājot nevis abstrakti, bet didaktiski praktiski atsijājot svarīgāko, kas veido kompetences. Iespējams, arī samazinot mācību priekšmetu skaitu, nevis palielinot ar visu iespējamo, kas vien kādam liekas svarīgi dzīvē. Skolā jāiegūst kompetences, tajā pilnīgi jāpiekrīt projekta “Skola 2030” idejai, nevis drudžaini jāskrien no tēmas uz tēmu bezgalīgajā mūsdienu informācijas telpā.
Trešais – būtiski pārskatīt eksaminācijas sistēmu un tās mērķus. Vai tiešām vajadzīgi 19 eksāmeni, lai pārliecinātos, cik sekmīgi iegūta vidējā izglītība? Tas nešķiet ne racionāli, ne iedvesmojoši. Liekas, ka arī augstskolas varētu pārdomāt savu studentu uzņemšanas principus, nepaļaujoties tikai uz neskaitāmajiem vairāku līmeņu un dažādos gados kārtotu eksāmenu sertifikātiem.
Tātad pārmaiņas vispārējās izglītības sistēmā notiek un tās ir būtiskas. Tagad galvenais būtu neapstāties, izvērtēt sasniegto, saprast, kas neizdevās un turpināt attīstīties.
Raksts - sadarbībā ar "Rīgas Tālmācības vidusskola"Izglītība