Ziemassvētku laiks, kas daudziem saistās ar prieku un ģimenes kopābūšanu, daudziem var radīt pretējas sajūtas, izraisot vientulību, depresiju un pat pašnāvnieciskas domas.
Pētījumi un speciālistu novērojumi liecina, ka svētku periodā pieaug emocionālā spriedze, īpaši tiem, kuri jūtas izolēti vai saskaras ar personīgām grūtībām.
Ziņnešu uzrunātais Jēkabs (vārds mainīts) toreizbija 19 – 20 gadus jauns. Viņš bija izšķīries no savas pirmās meitens un tad arī pirmo reizi sāka domāt par pašnāvību. Ar pārdzīvoto viņš piekrita dalītiies, neatklājot savu vārdu.
Jēkabs stāsta, ka plāns bija tikai pašā sākumā, kad skaidri zinājis, kā to darītu:"Bija varbūt pat tāds sava veida mēģinājums, bet pēc tam tās vairāk bija domas, ka es neredzu dzīvē jēgu."
Vislielāko izmisumu un sāpēs radījis tas, ka nav zinājis, ko lai dara un kur vērsties pēc palīdzības: "Man vienkārši pagadījās jauki cilvēki, kas pastāstīja, ka ir tādi numuri, uz kuriem var piezvanīt un ar kuriem var aprunāties par savām pašnāvnieciskajām domām. Un ka otrā gala, pilnīgi bez maksas Tevi uzklausīs cilvēks, ļaus runāt cik vien ilgi Tu vēlies, par ko vien Tu vēlies."
Izrunāšanās noņem lielu emocionālo slogu, atzīst krīzes centra “Skalbe” psiholoģe, norādot, ka nav vienas konkrētas pazīmes, pēc kā atpazīt, ka cilvēks domā par pašnāvību.
Tas varbūt pazīmju kopums, kā smaga krīze, pārdzīvojums cilvēka dzīvē, depresivitāte, pastiprināta apreibinošo vielu lietošana: "Ja mēs runājam par tādu vienu galveno, tad cilvēki joprojām varbūt ir grūti saprast, ja cilvēks runā par pašnāvību, tas ir viens no tādiem vissarkanākajiem karogiem, ka cilvēkam ir šīs te domas, ka viņš vēlas to veikt."
Ja šādas domas izskan no cilvēka, ir svarīgi, lai viņš jūtas sadzirdēts, pajautājot viņam, kā var palīdzēt, kā atbalstīt, kopīgi meklējot palīdzību. To, ko tiešām nevajadzētu darīt - ir izlikties nedzirdam to un pieņemt, ka tā nav īsta problēma.
Galvenokārt, cilvēkam, kurš domā un plāno pašnāvību, ir divejādas sajūtas - viena personības daļa vēlas nomirt, jo ir ļoti, ļoti smagi, bet otra - grib dzīvot, un tā visu laiku ir cīņa.
Ja Jums vai Jūsu tuvajiem ir domas par pašnāvību, tad galvenais neklusējiet un sāciet vismaz ar zvanu kādam no krīzes tālruņiem, kuri darbojas katru dienu, cauru diennakti.
Cilvēks pie loga. Foto: Ekrānšāviņš no sižeta