Dati no Latvijas tirgū ienākošās, bet Lietuvā jau septiņus gadus strādājošās centralizētās darbinieku reibuma pārbaudes sistēmas “Worksober” liecina, ka, ieviešot reibuma pārbaudi, uzņēmumos tiek konstatēts, ka katru dienu ar lielāku vai mazāku alkohola smaciņu ierodas aptuveni 0,8% darbinieku. Visas Lietuvas mērogā tas nozīmē, ka katru dienu darbā ierodas gandrīz 10 000 iereibušu cilvēku. Arī Latvijas alkohola lietošanas tendences liecina par problēmu.

Reibuma pārbaužu datubāze “Worksober”, ko Latvijā tikai pašlaik sāk ieviest, bet, kura Lietuvā darbojas jau kopš 2015. gada, aptver tādas galvenās ekonomikas nozares kā transports, būvniecība, tirdzniecība, ražošana, pakalpojumi un lauksaimniecība. Lietuvā šajā sistēmā katru dienu, lietojot viedos alkometrus, tiek testēti aptuveni 200 000 darbinieku, bet Latvijā darba devēji vēl tikai sāk pierast pie šā alkohola lietošanas profilakses rīka.

Tiek lēsts, ka Latvijā ir vislielākais alkohola patēriņš starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm - vidēji 12,9 litri uz vienu cilvēku gadā, kas ir par trim litriem vairāk nekā vidēji OECD valstīs. Aptaujas rāda, ka izpratne par alkohola radīto risku pieaug. Arī Latvijā jau augustā tiek plānots ieviest alkohola iegādes laika ierobežojumu, līdzīgi kā Lietuvā. Tomēr rodas jautājums, kā tiks risināta alkohola reibuma problēma darbavietās?

Datu par to, cik Latvijas uzņēmumos tiek pārbaudīts reibums, un to, vai šie pasākumi ir samazinājuši iereibušo personu skaitu darbā, nav daudz. Tomēr Latvijas veselības speciālistu veiktie pētījumi uzsver ilgstošas alkohola lietošanas radītos riskus, tostarp atkarību, hroniskas slimības un drošības riskus darba vietā.

Lietuvā vismazāk iereibušo ir būvniecības un transporta nozarēs

Darjus Didžgalvis, “Worksober” dibinātājs, stāsta, ka pēdējos gados Lietuvā vismazāk iereibušo ir transporta un būvniecības nozarēs. Transporta nozarē jau sen tiek praktizētas regulāras reibuma pārbaudes ar viedajiem alkometriem, bet būvniecības nozare pēc vairākus gadus veiktām regulārām pārbaudēm ir panākusi patiešām lielu progresu. Būvniecības uzņēmumos ieviešot ikdienas reibuma pārbaudi, jau pēc diviem mēnešiem iereibušu darbinieku skaits samazinājās divas reizes, bet pēc trīs gadu regulāri piemērotas procedūras - pat 4-5 reizes.

Lietuvā visgrūtāk atbrīvoties no alkohola lietošanas darbā ir lauksaimniecības nozarē - šī nozare nezaudē savu "līderpozīciju", jo tajā darbā ierodas divas reizes vairāk iereibušo darbinieku nekā transporta vai būvniecības nozarē. Daudz neatpaliek arī komunālo pakalpojumu, atkritumu apsaimniekošanas un pakalpojumu uzņēmumus apvienojošā nozare (0,18% iereibušu darbinieku).

Pārbaude katru dienu - trīs reizes efektīvāka

"Lietuvā, pārbaudot darbinieku reibumu, worksober.com sistēmā esam uzkrājuši vairāk nekā 45 milj. testu, šo datu analīze parāda, ka regulāras reibuma pārbaudes ir trīs reizes efektīvākas nekā "nejauši reidi". Ir acīmredzams, ka ar alkometra iegādi vien nepietiek. Alkometrs, kas guļ atvilktnē, laiku pa laikam veikti testēšanas reidi nav pietiekami, lai atturētu darbiniekus no ierašanās darbā reibumā," apgalvo Darjus Didžgalvis, “Worksober” dibinātājs.

Latvijas Valsts darba inspekcijas Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Dace Stivriņa, stāstot par to, kā rīkoties, ja darbā ierodas darbinieks reibumā, norāda:

"Šie jautājumi galvenokārt ir darba devēja kompetencē. Ir Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka darba devējs var izsniegt nosūtījumu uz medicīnas iestādi alkohola koncentrācijas līmeņa noteikšanai asinīs darbiniekam, kurš ir alkohola reibumā." Pēc viņas teiktā, darba devējam ir jāfiksē pārkāpums, klātesot vismaz vienam vai diviem darbiniekiem kā lieciniekiem, ka darbinieks darbā ir bijis alkohola reibumā.

Tomēr ir redzams, ka šāds reibuma pārbaudes process prasa daudz resursu un nav pārāk efektīvs - darba devējam pastāvīgi ir jāuzrauga darbinieki, lai laikus pamanītu reibuma gadījumus. Ja Latvijā tiktu izmantota “Worksober” reibuma pārbaudes sistēma, kas testē katru darbinieku pirms ienākšanas darba vietā, ietekme uz drošību un efektivitāti būtu ievērojama.

Tā kā Latvija ir vadošā OECD valsts alkohola patēriņa ziņā, jautājums paliek atklāts - vai uzņēmumi veic pietiekamus pasākumus, lai risinātu šo problēmu?