Pēdējo gadu laikā strauji audzis diagnosticēto arodslimību skaits, un ne tik strauji, bet pieaudzis arī arodslimnieku skaits, konstatēts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā".

Kā informēja RSU ārējās komunikācijas vadītāja Tīna Sidoroviča, pētījumā secināts, ka psihoemocionālie riska faktori pēdējos gados ir izvirzījušies darba devējiem kā prioritāte risku novēršanai, bet arodslimību sekas nākotnē nav prognozējamas.

Kā skaidro pētījuma autors un Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, arodslimību diagnostika Latvijā kopumā turpina uzlaboties, tomēr, samazinoties arodslimību ārstu skaitam, pastāv nākotnes riski savlaicīgai diagnostikai un profilaksei.

Vienlaikus laika gaitā mainījušies arī riska faktori darba vidē - 2005.gadā no tradicionālajiem uz ergonomiskajiem. Pērn vairāk nekā 90% arodslimību ir bijušas saistītas ar fizisku pārslodzi; 2021.gadā ir notikusi darba vides riska faktoru maiņa no ergonomikas uz psihosociālajiem.

Par biežāk sastopamajiem darba vides riska faktoriem gan darba devēji, gan nodarbinātie un arī darba aizsardzības speciālisti visbiežāk min psihoemocionālos - laika trūkums, liela darba slodze un ātru, atbildīgu lēmumu pieņemšana -, kā arī ergonomiskos - darbs piespiedu pozā, smagumu celšana un nešana, darbs ar datoru - darba vides riska faktorus.

2006.gadā 33% aptaujāto darba devēju atzina, ka saskaras ar "darbu piespiedu pozā", kamēr 2022.gadā tie ir gandrīz 53%. 2018.gadā biežāk minētie riska faktori bija psihoemocionālie, proti, darba laika organizācija, tiešs kontakts ar klientiem un tamlīdzīgi, un ergonomiskie riska faktori - piespiedu pozas, vienveidīgas kustības un tamlīdzīgi. 2022.gadā ergonomiskie riska faktori ir tikuši minēti retāk, un psihoemocionālie riska faktori ir kļuvuši par visbiežāk minētajiem.

Ņemot vērā pieaugošo psihoemocionālo darba vides riska faktoru īpatsvara pieaugumu, kā arī pieaugošo reģistrēto izdegšanas sindroma gadījumu skaita pieaugumu, ieteicams aktīvāk organizēt informatīvos pasākumus par iespējām novērst psihoemocionālos darba vides riska faktorus.

Turklāt būtiski būtu apkopot labās prakses piemērus psihoemocionālo risku pārvaldības jomā, tajā skaitā psihologu, psihoterapeitu iesaisti, dažādu specializētu digitālo rīku izmantošanu un citus, kā arī popularizēt tos, organizējot seminārus un apmācības, iesaka Vanadziņš.

No 1999.gada, kad valstī tika reģistrēti 1358 nelaimes gadījumi, kas saistīti ar darbu, 2021.gadā reģistrēto nelaimes gadījumu skaits ievērojami pieaudzis - līdz 2304 reģistrētajiem gadījumiem. Tas vērtējams pozitīvi un liecina par labāku nelaimes gadījumu reģistrāciju. Reģistrēto nelaimes gadījumu skaits Latvijā joprojām ir zemāks kā ES vidējais rādītājs. Kā pozitīva ziņa vērtējams tas, ka letālo nelaimes gadījumu skaits turpina samazināties.

Pētnieks uzsver, ka Covid-19 pandēmija lielā mērā ietekmēja uzņēmumu ikdienas darbību. Daļa uzņēmumu tika slēgti vai ilgstoši atradās dīkstāvē, daļa pilnībā strādāja attālināti, bet vēl daļai nācās pārplānot savu uzņēmējdarbības modeli un ieviest stingras epidemioloģiskās prasības.

Saskaņā ar darba devēju aptaujas datiem 2022.gadā ievērojami pieaudzis to darba devēju īpatsvars, kuru uzņēmumos darbinieki nodarbināti uz mutiskas vienošanās pamata. "Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, kad šādu darba devēju īpatsvars bija aptuveni 1%, šī pētījuma rezultāti ir sliktākie visu veikto pētījumu vēsturē - 5,2% darba devēju norādījuši, ka nodarbinātie strādā tikai uz mutiskās vienošanās pamata," uzsver Vanadziņš.

Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā" tiek veikts periodiski, un "Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021" ir jau piektais šāda veida pētījums, kas sniedz padziļinātu un visaptverošu analīzi par dažādiem darba apstākļu un darba vides risku aspektiem, kā arī to izmaiņām dinamikā.

Pētījumā tika analizēti dati, kas iegūti no aptaujām ar darba devējiem, nodarbinātajiem, Latvijas iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā, kā arī darba aizsardzības speciālistiem un arodslimniekiem.