Smadzeņu pētnieks Deivids Raihlens, kurš Dienvidkalifornijas Universitātē specializējas cilvēka un evolūcijas bioloģijā, nesenajā Stīvena Bartleta podkāsta “Diary of a CEO” epizodē apsprieda ilgstošas sēdēšanas ietekmi uz smadzenēm.

Viņš brīdināja, ka cilvēkiem, kuri daudz stundu dienā sēž, neatkarīgi no tā, vai tas saistīts ar viņu dzīvesveidu vai darbu, ir lielāks demences risks:

Ja jūs sēžat 10 stundas dienā, salīdzinot ar deviņām stundām dienā, tas ir aptuveni par 10 % lielāks demences risks. Ja sēžat 12 stundas dienā, demences risks palielinās par 60 %.

"Tā ir problēma, kas mums ir jārisina."

Darbs, kas saistīts ar ilgstošu sēdēšanu, var ietvert tādus amatus kā darbs reģistratūrā, autobusu un vilcienu vadītāji, tiesneši, IT inženieri, grāmatveži un grafiskie dizaineri.

Raihlens stāsta: "Pēdējo gadu desmitu laikā mēs esam sapratuši, ka ir iespējams radīt jaunus neironus, jo īpaši tādās svarīgās smadzeņu zonās kā hipokamps, kas ir saistīts ar atmiņu. Jaunu neironu veidošanās var būt galvenais, lai novērstu vai apturētu šīs neirodeģeneratīvās slimības, kas ļoti ietekmē novecojošas smadzenes."

Runājot par to, kā mēs varam radīt jaunas smadzeņu šūnas, eksperts stāstīja: "Optimālais fizisko aktivitāšu daudzums ir 150 minūtes nedēļā, bet tikai 25 % pieaugušo ASV šos ieteikumus ievēro. Vecāka gadagājuma cilvēki veic tikai divas līdz četras minūtes dienā."

"Taču ir šīs mazās aktivitātes, kas sniedz lielu labumu, radot jaunus neironus, un šie neironi tiek integrēti galvenajās smadzeņu daļās," stāsta profesors, minot, ka pētījumi norāda uz aktīva dzīvesveida spējām apturēt mūsu smadzeņu pārāk strauju novecošanos.

Lasi vēl:

• Trīs būtiskākās diabēta pazīmes, kas var parādīties no paša rīta
  
• Ārste skaidro, kāds ir ideālākais laiks, kad no rīta dzert kafiju
  
• Speciālisti atklāj, kādi ēdieni pirms gulētiešanas palīdz iemigt