Gabonā sestdien notiek pirmās prezidenta vēlēšanas, kopš 2023.gadā pučā tika gāzta vairāk nekā 50 gadus valdījusī politiskā dinastija.

Analītiķi prognozē, ka pārliecinoši uzvarēs pagaidu prezidents Briss Klotērs Oligi Ngema, kurš vadīja apvērsumu.

Vēlēšanām reģistrējušies ap 920 000 vēlētāju, no kuriem 28 000 ir ārvalstīs. Vēlēšanas tiek uzskatītas par izšķirīgām 2,3 miljonu cilvēku apdzīvotajā valstī, kur trešdaļa cilvēku dzīvo nabadzībā, lai gan valstī ir bagātīgi naftas resursi.

Ģenerāļa Nguemas vadībā pirms diviem gadiem pučisti gāza prezidentu Ali Bongo Ondimbu.

Puča laikā Bongo tika noteikts mājas arests, taču pēc nedēļas viņu atbrīvoja veselības apsvērumu dēļ. Tika aizturēta viņa sieva un dēls, kurus apsūdzēja korupcijā un valsts līdzekļu piesavināšanā. Pašam Bongo apsūdzības netika izvirzītas.

Pēc puča Nguema solīja, ka "uzticamās vēlēšanās" atdos varu civiliedzīvotājiem. Pagājušajā mēnesī 50 gadus vecais pagaidu prezidents paziņoja, ka cīnīsies par prezidenta amatu, lai varētu strādāt pie sabiedrības vienotības veicināšanas.

Viņa galvenais sāncensis ir Bongo valdības bijušais premjerministrs Alēns Klods Bili-Bi-Nze, kurš solījis valsts finanšu reorganizāciju, darbavietu jauniešiem radīšanu un "nabassaites pārraušanu" ar bijušo koloniālo valdnieci Franciju. Viņš ir paudis bažas par vēlēšanu godīgumu un caurskatāmību.

Gabonā prezidents tiek ievēlēts uz septiņu gadu amata termiņu.

Lasi arī!

Igaunijā aizliedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās