Latvijā plānots mazināt mācības pārtraukušo romu skolēnu skaitu, izrieto no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā plāna projekta par romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanu 2024.–2027.gadam, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

KM atzīmē, ka prioritāte ir pasākumi romu skolēnu atbalstam un iesaistei izglītībā, samazinot romu skolēnu skaitu, kas pārtrauc mācības, neiegūst obligāto izglītību un neturpina vispārējās vidējās izglītības ieguvi. KM ieskatā saistībā ar romu kultūras atšķirībām atbalsts ir nepieciešams izglītības iestāžu pedagogiem, īpaši izglītības iestādēs, kurās mācās romu skolēni, lai pedagogiem pilnveidotu prasmes un zināšanas darbam ar romiem kā atšķirīgu etnisko grupu.

Pēc KM paustā, patlaban viens no nozīmīgiem resursiem ir romu valodu pārzinošs skolotāja palīgs, taču būtu vēlami arī izglītojoši kursi pedagogiem, lai palīdzētu izprast multikulturālu daudzveidību un spētu atbilstoši strādāt šādos apstākļos.

KM iecerējusi turpināt sāktās iestrādnes - nodrošināt sadarbību starp pašvaldību, izglītības iestādi, pedagogiem un vecākiem, lai laikus apzinātu romu skolēnus, kuri varētu pārtraukt mācības, un sniegtu viņiem individuālu atbalstu, tostarp arī noteiktu mācību priekšmetu apguvē, nodrošināt romu mediatoru atbalstu, attīstīt romu pedagogu palīgu praksi izglītības iestādēs, kurās mācās lielāks skaits romu bērnu.

Pēc KM paustā, saskaņā ar 2023.gadā veikto pētījumu par romu situāciju Latvijā var secināt, ka kopumā ir uzlabojies romu bērnu īpatsvars, kuri ir ieguvuši obligāto pamatizglītību. Salīdzinot 2011.gada un 2021.gada tautas skaitīšanas datus par kopējo izglītības līmeni romu vidū, ir samazinājies to romu skaits vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuriem nav iegūta pamatskolas izglītība: 2011.gadā tie bija 56% romu, savukārt 2021.gadā - 48,3%.

Līdzīgi arī vecumā virs 25 gadiem: 2011.gadā 46,3% romu nebija iegūta izglītība, bet 2021.gadā 33,7% romu nebija iegūta izglītība. Tomēr salīdzinājumā ar kopējo situāciju valstī romu kopienas vidū cilvēku bez pamatskolas izglītības īpatsvars ir būtiski lielāks kā vidēji valstī.

Romu aptaujas dati norāda uz zemo izglītības līmeni romu kopienā, lielākā daļa jeb 44% aptaujāto romu ir ar zemāku izglītības līmeni kā pamatizglītība. Salīdzinot ar 2015.gada pētījumu īpatsvars ir nedaudz sarucis: 2015.gadā 48,8% aptaujāto romu bija ar zemāku par pamata izglītības līmeni. Salīdzinot ar 2015.gada pētījuma datiem nedaudz pieaudzis ir to romu īpatsvars, kuri ir ieguvuši pamatizglītību: 2015.gadā tie bija 34% no aptaujātajiem romiem, savukārt 2023.gadā - 39,4% no aptaujātajiem romiem.

Lai arī kopumā romu situācija izglītībā ir uzlabojusies, attiecīgi ir palielinājies to romu īpatsvars, kuri ir ieguvuši pamatskolas izglītību, tomēr vēl joprojām tā ir būtiski zemāka kā vidēji Latvijā. Tāpēc to var uzskatīt par izaicinājumu sabiedrībai kopumā, atzīmēja KM.