"Rail Baltica" būvniecības darbi. Foto: Paula Čurkste/LETA
Bez autoceļa un ātrgaitas dzelzceļa savienojuma starp Baltijas valstīm un Poliju NATO varētu saskarties ar problēmām, ja tai nāktos aizsargāt reģionu pret Krievijas uzbrukumu, raksta Polijas laikraksts “Rzeczpospolita”. Kaimiņi kritizē Baltijas valstis par to, ka tās pārāk lēni modernizē “Via Baltica”, kas, pēc poļu domām, būtu stratēģiski svarīga militārajai mobilitātei, ziņo lietuviešu medijs LRT.
Polijas laikraksts aicina izdarīt lielāku spiedienu uz trim Baltijas valstīm, lai tās ātrāk pabeigtu “Via Baltica” projektu.
“Šis ir stratēģisks projekts, kas apdraudējuma gadījumā paātrinātu militāro un civilo transportu. Raksta mērķis bija pamudināt mūsu draugus un sabiedrotos, lai mēs visi saprastu, ka potenciāla apdraudējuma gadījumā mums ir jābūt ciešāk saistītiem nekā pašlaik,” sacīja laikraksta “Rzeczpospolita” galvenais redaktors Boguslavs Črabota.
Polija septembra beigās pabeidza “Via Baltica” posma modernizāciju, atklājot Lomžas apvedceļu. Lietuva plāno pabeigt posmu no Polijas līdz Kauņai nākamgad. Tomēr nav konkrētu datumu, kad sāksies ceļa posma uz Latviju rekonstrukcija.
Aizsardzības ministrs Laurinas Kasčiūnas nepiekrīt Polijas apgalvojumiem, ka “Via Baltica” ir galvenais transporta ceļš NATO kara gadījumā.
“Pastiprinājuma maršruti varētu būt caur Klaipēdas ostu, caur Latvijas ostām, caur Igaunijas ostām,” viņš teica LRT.
Pēc aizsardzības analītiķa Darjus Antanaiša domām, pastāv galvenais maršruts un vismaz divas alternatīvas kara stāvoklim. Ja viens no tiem tiek bloķēts vai apšaudīts, valstīm ir jāizmanto plāns B, kas Baltijas valstīm ir.
“Kad Somija un Zviedrija kļuva par NATO dalībvalstīm, tas mums pavēra daudz plašākas iespējas. Tās ir jūras ostas, caur kurām var iebraukt daudz lielāks skaits sabiedroto,” teica Antanaitis.
Polijas plašsaziņas līdzekļi pievērš uzmanību arī kavētajam “Rail Baltica” projektam. Eiropas sliežu ceļš, kas savienotu Baltijas valstis caur Poliju ar Rietumeiropu, stieptos gandrīz 870 kilometrus. Lietuva sola pabeigt 400 kilometrus garo posmu līdz 2030. gadam, savukārt Latvijā joprojām valda neskaidrība par projekta tālāko gaitu.
"Rail Baltica" būvniecības darbi. Foto: Paula Čurkste/LETA