You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Politiķa karjeras blakne – nemitīgi būt zem sabiedrības pastiprinātas uzmanības lupas. Viņķele par mobingu

Otrajā projekta “Mobings. Anonīmo uzbrukums” sižetā Ilze Viņķele sevi iepazīstina kā māti, meitu, draudzeni. “Esmu vairākas reizes bijusi arī ministre un svēti ticu, ka veselības aprūpe ir cilvēktiesības,” pauž Viņķele. Tāpat viņa pastāsta, ka iesaiste politikā ir bijis apzināts lēmums.

“Politiķa karjeras blakne ir būt nemitīgi zem sabiedrības pastiprinātas uzmanības lupas. Es to uztveru kā neizbēgamu profesijas pavadoni. Bez šaubām politikā ir savas intrigas, greizsirdība un nenovīdība, bet gribētu teikt, ka ne vairāk kā citur.”

Viņķele uzsver, ka sievietes politikā cieš vairāk kā vīrieši. “Šeit var saskarties ar komentāriem gan no īstiem, gan pašpasludinātiem stila ekspertiem un tie bieži ir nežēlīgi un pat stulbi,” atzina Viņķele. Tāpat viņa pauž, ka Latvijas politikas telpā bieži lielāka nozīme tiek piešķirta izskatam, nevis tam, ko politiķis izdara.

“Es esmu dažas reizes anonīmi komentējusi. Vēlāk es apzināti pieņēmu lēmumu – ja es nevaru zem šī komentāra parakstīties ar savu vārdu, tad, iespējams, man tas nav jāsaka. Otrs – es izsveru, cik daudz šajā negatīvajā komentārā ir manas sāpes.”

“Kādu gadu es dzīvoju pašas izveidotā emocionālā un psiholoģiskā alā. Tas notika pēc tam, kad premjerministrs Kariņš pieprasīja manu demisiju vakcīnu iepirkumu sakarā. Tad man likās, ka pasaule ir beigusies, esmu izgāzusies profesionāli un ka esmu briesmīgs cilvēks – esmu izdarījusi sliktu tik daudziem cilvēkiem. Mani zākāja visi - gan tie, kas iepriekš nekritiski par mani jūsmoja, gan tie, kas jau komentēja ārkārtīgi skaudri. Tas bija līdz šim smagākais laiks, ko esmu savā dzīvē piedzīvojusi,” atzina bijusī veselības ministre.

Kā šo posmu pārdzīvoja Ilze Viņķele, skaties sižetā.

Mobings pamatā ir psiholoģiska "vardarbība" pret kādu konkrētu cilvēku. Nereti mobings rodas kāda neatrisināta konflikta gadījumā. Gadās arī tā, ka mobings rodas aiz bezdarbības – gribas par kādu uzjautrināties – paņirgāties. Mobings var sākties visai nevainīgi – ar pāris sīkiem aizrādījumiem, melnu humoru utt., kas laika gaitā var pārvērsties smagos, nepamatotos apvainojumos, ļaunā apsmiešanā, kas var traumēt mobinga upuri. Traumas no mobinga var būt ne tikai emocionālas, bet arī fiziskas. Jo mūsu emocionālā pasaule ir tieši saistīta ar fizisko, ja cieš emocionālā, cieš arī fiziskā.


Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Similar news

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas