Konkursā uz apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes locekļu amatiem ir pieteikušies ļoti spēcīgi kandidāti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atklāja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

Pēc viņa teiktā, kandidāti, kas pieteikušies uz apvienotā medija valdi, ir "tik spēcīgi, kā nekad nav bijis". "Ir ļoti patīkami to redzēt, jo veidot visu šo uzņēmumu būs ārkārtīgi svarīgs un ļoti sarežģīts uzdevums, kuram tiešām ir vajadzīgi labākie, kas to darīs," sacīja Siksnis.

Vaicāts, vai izjūt kādu politisko spiedienu par plānotajām algām vienotā LSM valdes locekļiem, SEPLP priekšsēdētājs atbildēja, ka, protams, ir pamanījis šo publisko diskusiju un Valsts prezidenta ierosinātos likuma grozījumus, taču nekādu reālu politisko spiedienu saistībā ar konkursu neizjūt.

"Tas, protams, nav patīkams fons, un tas kaut kādā ziņā ietekmē [konkursa norisi], bet, paldies dievam, neviens no kandidātiem nav atteicies šobrīd, un cerams, ka tā tas arī paliks. Bet, ja ir runa par kaut kādu citu politisko spiedienu, tad, protams, nē, nav nekādu tādu, kas gribētu kaut ko ietekmēt par labu kādam," sacīja Siksnis.

Viņš apliecināja, ka tad, ja Saeima pieņems Valsts prezidenta rosinātos likuma grozījumus, kas paredz tostarp jaunā medija valdes locekļu algu samazināšanu par aptuveni 15%, tad SEPLP, protams, ievēros un ņems vērā šīs izmaiņas.

Siksnis arī pastāstīja, ka kandidātu atlase uz vienotā sabiedriskā medija valdi norit, kā plānots, un konkurss noslēgsies oktobra beigās.

Kā ziņots, konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents, aģentūru LETA informēja SEPLP.

Konkursa otrajā kārtā uz valdes priekšsēdētāja amatu pretendē pieci kandidāti, uz valdes locekļa amatu programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos - četri kandidāti, uz valdes locekļa amatu finanšu pārvaldības jautājumos - pieci kandidāti, uz valdes locekļa amatu tehnoloģiju pārvaldības jautājumos - četri kandidāti un uz valdes locekļa amatu personāla pārvaldības jautājumos - arī četri kandidāti.

Kā norāda SEPLP, viens pretendents savu kandidatūru izvirzījis uz divām amata pozīcijām - valdes priekšsēdētāju un valdes locekli tehnoloģiju pārvaldības jautājumos.

Jau ziņots, ka konkurss norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā tika vērtēta kandidātu atbilstība noteiktajām minimālajām prasībām, otrajā kārtā komisijas locekļi pretendentus izvaicās par vienotā LSM attīstības redzējumu, bet trešajā kārtā labāko pretendentu kompetences padziļināti vērtēs personāla atlases speciālisti.

SEPLP norāda, ka jaunajai valdei būs jāīsteno viens no nozīmīgākajiem procesiem sabiedriskā medija vēsturē - jānodrošina VSIA "Latvijas Televīzija" un VSIA "Latvijas Radio" veiksmīga saplūšana, lai izveidotu spēcīgāku un labāk nodrošinātu sabiedriskā medija uzņēmumu kvalitatīva un mūsdienīga satura attīstībai.

Konkursa komisiju veido trīs SEPLP locekļi, Valsts kancelejas, Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta, Baltijas mediju izcilības centra un Latvijas Mediju ētikas padomes pārstāvji ar balsstiesībām.

Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas arodbiedrību pārstāvji un personāla atlases kompānijas SIA "Fontes Executive Search" pārstāvis konkursā piedalās ar novērotāju un padomdevēju tiesībām.

Konkursa komisija strādās līdz oktobra beigām, savukārt SEPLP lēmums par jauno valdes locekļu iecelšanu jāpieņem novembra sākumā.

Pavisam konkursā bija pieteikušies 78 kandidāti.

Jau ziņots, ka valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, kā arī koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Prezidents, saistībā ar LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru, iesniedzis grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz uz laiku apturēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.