Rudens sezona, kad visapkārt arvien vairāk cilvēku slimo, liek mums īpaši pievērsties jautājumam par to, kā pasargāt sevi un stiprināt savu imūnsistēmu. Papildus labi zināmajiem vitamīniem un sabalansētam uzturam pēdējā laikā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta probiotiku un prebiotiku – attiecīgi labvēlīgo baktēriju un šķiedrvielu – lietošanai. Kā tieši šīs baktērijas var palīdzēt mūsu organismam cīnīties ar vīrusiem un infekcijām, skaidro "Euroaptieka" klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.

"Cilvēka ķermenī dzīvo triljoniem mikroorganismu, no kuriem lielākā daļa atrodas zarnās. Šie mazie organismi ir svarīgi ne tikai gremošanas sistēmas, bet arī imūnsistēmas darbībai, jo apmēram 70% no imūnsistēmas šūnām ir koncentrētas tieši zarnās. Veselīga zarnu mikroflora palīdz saglabāt līdzsvaru starp "labajām" un "sliktajām" baktērijām, kas ir būtiski, lai pasargātu mūs no slimībām un iekaisumiem, savukārt baktēriju disbalanss zarnu traktā var kalpot par iemeslu sliktai pašsajūtai un dažādām saslimšanām. Šie mikroorganismi arī atbalsta imūnsistēmas šūnu attīstību un aktivizēšanu, palīdzot cīnīties pret infekcijām. Turklāt zarnu mikroflora ražo vielas, kas var uzlabot imūnsistēmas funkcijas," stāsta "Euroaptieka" klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.

Kas ir probiotikas?

Probiotikas un prebiotikas ir divas dažādas baktērijas ar dažādām funkcijām, kas būtiski ietekmē zarnu veselību. Probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, galvenokārt baktērijas, kuras, nonākot zarnu traktā, palīdz uzturēt labvēlīgo mikrofloru un stiprina imūnsistēmu. Tāpat probiotikas mazina iekaisumu, kas bieži rodas neveselīgas zarnu mikrofloras dēļ un tās palīdz novērst kaitīgo baktēriju izplatību zarnās, kas var vājināt imūnsistēmu. Lai uzņemtu "labās" baktērijas, klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova iesaka uzturā izmantot vairākus pārtikas produktus.

Jogurts ir viens no vispazīstamākajiem probiotiku avotiem, jo tas satur dzīvo baktēriju kultūras, piemēram, Lactobacillus un Bifidobacterium, kas palīdz uzturēt zarnu mikrofloras līdzsvaru un stiprina imūnsistēmu.

Kefīrs, kas ir fermentēts piena produkts, satur vēl plašāku probiotisko baktēriju un raugu spektru, padarot to par efektīvāku izvēli nekā jogurts. Tas ne tikai uzlabo zarnu veselību, bet arī stiprina organisma imūno reakciju pret infekcijām.

Skābēti kāposti, kas rodas fermentācijas procesā, ir vēl viens vērtīgs probiotiku avots, kas uzlabo zarnu mikrofloru un gremošanu. Līdzīgi ir ar Korejas tradicionālo ēdienu "kimči" – fermentētiem dārzeņiem, piemēram, kāpostiem un redīsiem, kas ir bagāti ar Lactobacillus baktērijām, kas uzlabo gan zarnu veselību, gan imunitāti. Arī citi fermentēti dārzeņi, piemēram, gurķi un bietes, satur probiotikas un veicina zarnu funkciju.

Daži siera veidi, piemēram, gouda, čedars un parmezāns, arī var saturēt probiotikas. Tomēr ir svarīgi izvēlēties īpaši fermentētus sierus, jo ne visi sieri satur dzīvas baktērijas.

Kas ir prebiotikas?

Prebiotikas ir nesagremojami ogļhidrāti, kas kalpo kā barības avots probiotikām, veicinot to augšanu un vairošanos. Tādējādi probiotikas tieši piegādā labvēlīgas baktērijas zarnu mikroflorai, kamēr prebiotikas nodrošina nepieciešamos resursus, lai šie mikroorganismi varētu efektīvi darboties un izdzīvot. Kā prebiotiku avotu, kas atbalstīs "labās" baktērijas, "Euroaptieka" klīniskā farmaceite iesaka:

Sīpoli un ķiploki ir izcils prebiotiku avots, jo tie satur elementus, kas veicina labvēlīgo baktēriju augšanu un palīdz uzturēt zarnu mikrofloras līdzsvaru. Turklāt ķiploki satur antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar iekaisumiem.

Pilngraudu produkti, piemēram, auzas un kvieši, ir bagāti ar šķiedrvielām, kas darbojas kā prebiotikas.

Čia sēklas ir vēl viens lielisks prebiotiku avots, bagāts ar šķiedrvielām un omega-3 taukskābēm, kas atbalsta zarnu veselību un var samazināt iekaisumus.

Spēcīga kombinācija imunitātes stiprināšanai

Vitamīnus imunitātei ieteicams lietot kopā ar probiotikām un prebiotikām, jo tās palīdz uzturēt veselīgu zarnu mikrofloru, kas ir svarīgi, lai efektīvi uzsūcas barības vielas un vitamīni. Līdzsvarota zarnu mikroflora ir svarīga imūnsistēmas darbībai, jo tā ļauj organismam labāk absorbēt vitāli svarīgus vitamīnus, piemēram, C un D vitamīnu, kuri ir īpaši būtiski imunitātes stiprināšanai. Turklāt, apvienojot probiotikas ar vitamīniem, piemēram, C vai E vitamīnu, kas darbojas kā antioksidanti, var iegūt spēcīgāku iekaisuma mazinošu efektu, palīdzot samazināt iekaisuma procesus organismā. Probiotikas arī palīdz novērst kaitīgo baktēriju izplatību zarnās, kas var radīt veselības problēmas un vēl vairāk vājināt imūnsistēmu. Tādējādi probiotiku un prebiotiku iekļaušana uzturā kopā ar imunitātes vitamīniem var būt efektīvs veids, kā stiprināt organisma aizsardzību un uzlabot vispārējo veselību

Ja tomēr organismā ir novērojams abu baktēriju disbalanss un imunitātes novājināšanās, un ar uztura palīdzību to nav iespējams atrisināt, tās var uzņemt, lietojot aptiekās pieejamos uztura bagātinātājus. Klīniskā farmaceite atgādina vienmēr konsultēties ar ārstu vai farmaceitu pirms jebkādu uztura bagātinātāju lietošanas. Probiotikas un prebiotikas ir nopērkamas gan individuāli, gan kombinētā veidā, tostarp imunitātes vitamīnu kompleksos. Lietojot probiotikas un prebiotikas, ir svarīgi ņemt vērā vairākus faktorus. Aptiekās šie produkti ir pieejami dažādās formās – kapsulās, tabletēs, pulverveidā. Arī bērniem pieejamas īpaši pielāgotas formas, piemēram, želejkonfektes ar augļu garšu vai pilieni, kas atvieglo to lietošanu. Svarīgi atcerēties, ka probiotikas un prebiotikas neaizstāj sabalansētu uzturu. To lietošanas ilgums parasti nepārsniedz divus mēnešus, ja vien ārsts nav norādījis citādi. Ja probiotikas jau ir iekļautas imunitātes stiprinošajos vitamīnos, lietošanas laiks var būt trīs līdz četri mēneši. Pārmērīga šo elementu lietošana var izraisīt nepatīkamas blaknes, piemēram, vēdera uzpūšanos vai caureju.

Informāciju sagatavoja Nameda Zelle.