Prokuratūra neiebilst pret seksuālās uzmākšanās kriminalizēšanu, taču uzsver, ka likumā šādā gadījumā jābūt ļoti skaidri atrunātam, tieši kādas darbības nav pieļaujamas, aģentūrai LETA pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Tieslietu ministrija (TM) kopā ar ekspertiem ir sākusi strādāt pie likuma izmaiņām, lai Latvijā ieviestu kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. Stukāns norādīja, ka ar esošo regulējumu nav paredzēta kriminālatbildība par gadījumiem, kas publiski izskanējuši saistībā ar pasniedzēju darbībām pret studentēm. "Ja vērtē tikai tajā publiski izskanējušajā aspektā, tad šobrīd nevar saukt pie kriminālatbildības, ja vien tālākajā izmeklēšanā neparādīsies fiziska saskare vai kaut kas vairāk," teica Stukāns.

Raugoties uz sabiedrības attīstību un vērtību izpratni, Stukāns sprieda, ka varbūt Latvija ir nonākusi tādā situācijā, ka šīs darbības būtu nepieciešams kriminalizēt, ja cilvēki dažkārt nesaprot, ka tās nodara lielu ļaunumu jauniešiem. "Tāpēc tas ir sabiedrības lēmums, vai mēs šobrīd šo darbību uzskatām par tik ļaunu, ka ir nepieciešama arī krimināltiesiskā aizsardzība," piebilda Stukāns.

Stukāns uzsvēra, ka, veicot izmaiņas, nepieciešams nodrošināt ļoti precīzus formulējumus. "Vispārīgi pasakot, mēs padarīsim šādu likuma normu par nepiemērojamu, jo vienmēr būs strīds, kas ar to ir domāts. Tāpēc likuma normai ir jābūt ļoti, ļoti skaidrai. Jābūt skaidri uzrakstītam, kas nav pieļaujams," norādīja ģenerālprokurors.

Skaidras un precīzas normas izstrāde ir nepieciešama ne tikai policijas izmeklētājam un prokuratūrai, bet jebkuram Latvijas pilsonim, jo likumi ir domāti cilvēkiem, lai tie varētu saprast, kas ir vai nav atļauts.

Jau ziņots, ka tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) rosina paredzēt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos, "tā ļaujot vardarbības upuriem saņemt nepieciešamo atbalstu un aizsardzību".

Iesaistot tiesību jomas ekspertus un nevalstiskās organizācijas, TM pašlaik gatavo priekšlikumus iesniegšanai Saeimā. Attiecīgus priekšlikumus plānots iesniegt uz otro lasījumu grozījumiem Krimināllikumā, kurus jau pašlaik skata Saeima. TM pašlaik nevarot sniegt plašāku informāciju par gaidāmajām likuma izmaiņām.

"Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas - tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi," uzsvērts TM izplatītajā paziņojumā, paužot nostāju, ka nepieciešams uzlabot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret seksuālo vardarbību, tai skaitā, nepieļautu seksuālo uzmākšanos un noteiktu atbilstošu un adekvātu atbildību par tās īstenošanu jebkādā formā.

Lībiņa-Egnere uzsver, ka nevienam cilvēkam nebūtu jāpiedzīvo seksuāla uzmākšanās, "kur nu vēl darbā vai mācību iestādē - vietā, kurai vajadzētu būt drošai". Uzmākšanās ne vienmēr ir fiziski vardarbīga, tie var būt arī nepiedienīgi izteikumi, personīgās telpas pārkāpšana un psiholoģiska ietekmēšana. Turklāt nereti šāda sieviešu pazemošana netiek pienācīgi izmeklēta, un tas rada nesodāmības sajūtu, vērtē ministre.

Seksuālās uzmākšanās problemātika kļuva īpaši aktuāla pēc tam, kad atklājās, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) saņemti vairāku studenšu iesniegumi par iespējamu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. Līdz šim disciplinārsods piemērots vienam pasniedzējam, vēl viens pasniedzējs atstādināts bez iespējām sazināties ar studentiem. Līdzīga rakstura bažas publiski paustas arī par kādu Mākslas akadēmijas pasniedzēju.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar izskanējušo informāciju par JVLMA pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.