Puse no Latvijas lauksaimniecības zemes tiek apstrādāta, izmantojot viedās tehnoloģijas

Saskaņā ar SKDS pētījuma rezultātiem, 66% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pašmāju lauksaimniecības nozare, salīdzinot ar citām attīstītajām pasaules valstīm, atpaliek. Taču reālā situācija liecina par pretējo. Moderno tehnoloģiju izmantošanas ziņā mūsu zemnieki ir soli priekšā pārējai Eiropai, apsteidzot arī citas augsti attīstītas pasaules valstis.

“Mākslīgais intelekts, precīzās tehnoloģijas, pašbraucoši traktori un slaukšanas roboti – tā nav fantastikas filma, tā ir šodienas Latvijas lauku realitāte. Šobrīd jau ap 50% lauksaimniecības zemes tiek apstrādāta ar viedajām tehnoloģijām, tām kļūstot par neatņemamu sastāvdaļu efektīvā un ilgstpējīgā saimniekošanā un drošas, kvalitatīvas pārtikas ražošanā,” atzīmē biedrības “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.

Viņš uzsver, ka Latvijas lauksaimniecība, salīdzinot ar citām nozarēm, vistuvāk “pietuvojusies” Eiropas Savienības (ES) vidējiem produktivitātes rādītājiem, sasniedzot 84,2%. Latvijā neviena cita nozare ES vidējam produktivitātes līmenim tik tuvu vēl nav pietuvojusies.

V. Zelčs: “Lai veicinātu izpratni par Latvijas lauksaimniecības nozares attīstību, esam uzsākuši kampaņu “Zemnieki – mūsu lepnums”, kuras laikā stāstīsim un rādīsim, ko nozīmē būt zemniekam Latvijā šodien. Vēlamies parādīt, ka šodien Latvijas lauksaimnieki ir kļuvuši par vieniem no tehnoloģiski attīstītākajiem lauksaimniekiem Eiropā.

Zināmā mērā uz to virza gan ekonomiskais pamatojums, gan vides un klimata aspekti. Augsta ražība būs tad, ja, piemēram, augi būs labi pabaroti un necietīs no no slimībām, kaitēkļiem, nezālēm, taču zaļais kurss pieprasa, ka, cīnoties ar tiem, nedrīkstam nodarīt pārlieku lielu kaitējumu videi. Faktiski abas šīs lietas risina precīzās tehnoloģijas – lauki tiek smidzināti vai mēsloti tikai tik, cik vajag katrā kvadrātmetrā, taupot gan saimniecības izejvielas, gan mazinot spiedienu uz vidi.

Tehnoloģijas ir daudz un dažādas. Piemēram, lopkopībā tie ir pilnībā automatizēti slaukšanas roboti, barības dalītāji un piestūmēji. Dārzeņkopībā tie ir ravēšanas roboti, pārējā augkopībā tie ir precīzie smidzinātāji un mēslojuma kliedētāji. Pēc satelītuzņēmumiem un biomasas indeksiem programmatūra sagatavo mēslošanas un smidzināšanas kartes, kuras ar 2 cm precizitāti izpilda traktori un agregāti.”

Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" ir nevalstiskā organizācija, kas Latvijā aktīvi darbojas kopš 2021. gada. Tā veidota, lai veicinātu sabiedrības izpratni par lauksaimniecības nozari un parādītu, ka zemnieki saimnieko ilgtspējīgi – atbildīgi pret zemi, sabiedrību un apkārtējo vidi.