Eiropas parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka un Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs pretēji policijas aicinājumam Ukrainas kara upuru piemiņas dienā nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, ieradies nolikt ziedus pie pieminekļu kompleksa Uzvaras parkā 2022. gada maijā. Foto: Paula Čurkste/LETA
Krievijas Ārlietu ministrijas atbildībā esošais "Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu aizstāvības un atbalsta fonds" ("Pravfonds") Latvijā ir finansējis gan "Latvijas krievu savienības" līderes, eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas tēla pucēšanu pēc neglaimojošām publikācijām, gan prokremlisko aktīvistu aizstāvēšanu tiesās, gan dziesminieka Kaspara Dimitera albumu, atsaucoties uz dokumentiem, kurus no kāda Eiropas drošības dienesta ieguvusi Dānijas sabiedriskā televīzija, vēsta "Re:Baltica".
"Pravfonda" mērķis ir aizstāvēt "krievu pasaules" vērtību nesējus Latvijā un citās valstīs. Kā atzīmē "Re:Baltica", gadiem šis fonds Latvijā finansējis vietējo Kremļa ietekmes aģentu darbību un apmaksājis advokātus, kad prokremliskajiem darboņiem radušās problēmas ar likumu. Virkne no viņiem šobrīd ir apsūdzēti par palīdzības sniegšanu Krievijai un naida kurināšanu.
Fonds Latvijā darbojās kopš tā dibināšanas 2012.gadā līdz pat Krievijas iebrukumam Ukrainā, un finansējumu saņēmušas vismaz desmit vietējās organizācijas. Lielākie naudas saņēmēji no "Pravfonda" Latvijā bijušas divas biedrības - "Tiesiskās aizsardzības centrs" un "Latvijas Cilvēktiesību komiteja", kas no 2014. līdz 2022.gadam saņēmušas attiecīgi 356 000 un 362 000 eiro.
Kopumā Krievijas fondu atbalsts vietējām tautiešu organizācijām kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apsīcis, rāda to gada pārskati. Valsts drošības dienests (VDD) to saista ar tā veiktajām pārrunām, kurās izteikti "brīdinājumi par nepieļaujamību sniegt jebkāda veida atbalstu agresorvalstij". Lielu ietekmi atstājusi arī banku atteikšanās veikt pārskaitījumus no Krievijas. Pērn vasarā ES sankciju sarakstā iekļāva arī pašu "Pravfondu", naudas saņemšanu no tā padarot par likuma pārkāpumu.
"Tiesiskās aizsardzības centrs" pēdējos desmit gados no Maskavas fonda saņēmis 356 000 eiro. Tā vadītāja Ludmila Sisojeva stāstījusi, ka biedrības darbība neesot bijusi politiska. Pamatā palīdzējuši pensionāriem kārtot sociālus jautājumus, piemēram, pensiju saņemšanu. Kopš nauda no Maskavas vairs neienāk, biedrība atteikusies no telpu īres. Strādājot no mājām un palīdzot tautiešiem pa telefonu.
"Latvijas Cilvēktiesību komiteja", kuras vadībā ir Ždanokas līdzgaitnieks Vladimirs Buzajevs, desmit gados no Maskavas saņēmusi 362 000 eiro. Agrāk tā aktīvi darbojās prokremlisko aktīvistu aizstāvībai, bet tagad komentārus par situāciju nav sniegusi.
VDD rīcībā esošā informācija liecinot, ka prokremliskie aktīvisti finansējumu tiesvedības izdevumu apmaksāšanai ir saņēmuši tieši no "Pravfonda", tostarp apmeklējot Krieviju. Krievijas Ārlietu ministrijas šogad pavasarī saskaņotā fonda atskaitē pausts, ka pēdējos gados advokātu honorāru nomaksai "Pravfonds" palīdzējis vairākiem "Latvijas pilsoņiem": Romānam Pankratovam (visticamāk, domāts bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, kurš pēc apsūdzībām aizbēga uz Krieviju), Olgai Mihailovai, kura sodīta par Georga lentītes nēsāšanu publiskā vietā, un Tatjanai Andrijecai, kuru tiesā par darbībām, kas vērstas pret nacionālās drošības interesēm.
VDD uzskata, ka daļa no aktīvistiem pašlaik ir apklusuši, jo iepriekš darbojušies merkantīlu iemeslu dēļ - vienkārši, lai dabūtu naudu no Maskavas, bet tagad finansējums apsīcis, kas mazinājis viņu interesi iesaistīties Krievijas politisko mērķu aizstāvībā.
Kā atzīmē "Re:Baltica", "Pravfonda" vadītājs Aleksandrs Udaļcovs arī organizējis atbalstu Ždanokai pēc publikācijām par viņas sadarbību ar Krievijas federālo drošības dienestu (FSB). Kādā no rakstiem Ždanokas aizstāvībai pausts, ka Latvijas valdība mēģinot eiroparlamentārietei "piešūt krimināllietu". "Citiem vārdiem runājot, viņu vienkārši nolēmuši izstumt no politikas," pausts rakstā.
Pašas Ždanokas vārds starp naudas saņēmējiem no "Pravfonda" "Re:Baltica" pieejamajos dokumentos parādoties vien 2014.gadā - togad Ždanokas vadītā un Francijā reģistrētā Eiropas Krievu alianse saņēma 39 500 eiro, lai nodrošinātu tautiešu "juridiskās tiesības ģimenes saglabāšanai Rietumeiropā". Ždanoka skaidrojusi, ka nauda prasīta portāla izveidei krievu valodā, kurā apkopotu "pamatinformāciju par problēmām ar vietējām tieslietu institūcijām ģimenes jautājumos" ES un Skandināvijas valstīs.
Dimiters 650 eiro saņēmis caur biedrību "Demokrātisko vērtību un integrācijas neatkarīgā asociācija", kuras vadītājs ir bijušais Kremļa mediju holdinga finansētā propagandas portāla "Baltnews" galvenais redaktors, Ždanokas palīgs Eiropas Parlamentā Andrejs Jakovļevs. Viņu šobrīd tiesā par starptautisko sankciju pārkāpšanu. Jakovļevs nav atbildējis, cik naudas no "Pravfonda" saņēmis un kur ņēmis līdzekļus Dimitera albuma atbalstīšanai.
Eiropas parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka un Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs pretēji policijas aicinājumam Ukrainas kara upuru piemiņas dienā nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, ieradies nolikt ziedus pie pieminekļu kompleksa Uzvaras parkā 2022. gada maijā. Foto: Paula Čurkste/LETA