Amuna Davis, īstajā vārdā Dāvis Ķimenis, ir viens no Latvijā pazīstamākajiem "Drag queen" māksliniekiem. Viņš daudzus iedvesmojis ar savu drosmi runāt par "neērtām" lietām. Arī šoreiz, sniedzot interviju raidījumā "Dzīvei nav melnraksta", Dāvis atklājis ļoti sāpīgas atmiņas par laiku, kad mācījies skolā. Viņš uzsver - diemžēl šādas lietas skolās notiek vēl pat mūsdienās...

Dāvis stāsta, ka viņa dzīvē ir bijuši dažādi posmi - pa kalniem un lejām. Līdz 7.klasei viņš bija mācījies skolā Kuldīgā, kur viss esot bijis ļoti forši. "Tā skola, kurā es mācījos, bija bērniem, kas kaut ko dara saistībā ar mākslu un mūziku. Un tur visi bērni bija nodarbināti. Es tur nesaskāros ne ar bulingu, ne arī kaut kādām problēmām, kas mani skāra citā skolā," - viņš atceras,

Vēlāk, kad viņa vecāki izšķīrušies - sākot no 8.klases viņš pārcēlās uz Liepāju, kur arī sāka apmeklēt skolu. "Tur bija ļoti, ļoti briesmīgi. Tur tiešām bija traki. Tur notika milzīgs bulings - apsaukāšanās, pāri darīšana gan fiziski, gan emocionāli. Tas laiks, 8. un 9.klase, kad es mācījos Liepājā, bija vistrakākais manā dzīvē..." - viņš atceras.

Pēc 9.klases Dāvis pārcēlās uz Rīgu, kur atkal sākās labais posms. Taču atceroties bulingu - gan emocionālo, gan fizisko pāri darīšanu Liepājas skolā, Dāvis saka, ka īsti iemesla jau nebija - vienkārši tāpēc, ka tu esi jaunpienācējs: "Mani tur iznīcināja. Mani bulingoja par resnumu, man tajā skolā nebija vārds Dāvis, mani sauca par "žirniju". Es pat tajā laikā nesapratu, kas ir homoseksualitāte, es tajā laikā par tādām lietām pat nebiju aizdomājies, jo tajā vecumā tu vispār tikai par dzīvi kaut ko sāc saprast. Protams, arī par geju mani tajā skolā saukāja. Un, kad uzzināja, ka es vēlos savu dzīvi saistīt ar stilu un modi, tad kļuva vēl trakāk."

Dāvis atzīst, ka vistrakākais ir tas, ka skolotājas to visu redz, bet lietas labā neko nedara: "Man liekas, ka tas ir briesmīgi. Un mūsdienās es vēlos cīnīties par to, ka šādiem bērniem, kas to dara, nav skolā vietas."