Saeimas deputāti ceturtdien noraidīja Nacionālā apvienības (NA) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas liegtu izglītības iestādēs strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Kā Saeimas sēdē norādīja "Jaunās vienotības" (JV) deputāte Agita Zariņa- Stūre, JV frakcija uzskata, ka Latvijas izglītības iestādēs ir jāstrādā tikai lojāliem, patriotiskiem un valsts valodu zinošiem pedagogiem.

Viņa uzsvēra, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 12.novembra sēdē pēc būtības ir jau notikusi izvērsta saruna par jautājumu, kas ietverts šodien Saeimas sēdes darba kārtībā iesniegtajos grozījumos Izglītības likumā.

Izvērtējot lēmumprojektu "Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuri strādā Latvijas skolās", komisija secināja, ka, lai īstenotu lēmumprojektā ietverto mērķi, komisijai kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju būtu jāstrādā pie atbilstošiem normatīvo aktu grozījumiem.

Zariņa-Stūre sacīja, ka par to vienisprātis bija komisijas vairākums, tostarp šodien apspriežamā likumprojekta iesniedzēju - Nacionālās apvienības frakcijas pārstāvji.

"Šis darbs, tātad, jau ir sākts, un nav nepieciešams šobrīd virzīt izskatīšanai komisijā jaunu, atsevišķu likumprojektu. Tas ir neproduktīvi un vairāk izskatās pēc politiskās pozicionēšanās, nevis īsta risinājuma meklēšanas," uzsvēra Zariņa- Stūre.

Arī JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics tviterī norādījis, ka Saeimas izglītības komisijā jau strādā pie risinājuma par Krievijas pilsoņiem, kuri māca mūsu bērnus skolās.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka izglītības iestādēs kā valstiski un stratēģiski svarīgās iestādēs būtu liegts strādāt personām ar pilsonisko piederību kādai no agresorvalstīm.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2024. gadā Latvijas skolās strādā 214 Krievijas un Baltkrievijas pedagogi. Likumdevējs jau vairākos likumos ir veicis grozījumus attiecībā pret Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, un, ņemot vērā pedagogu darba nozīmību sabiedrības veidošanā, arī Izglītības likums nedrīkst būt izņēmums, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekta autori uzskata, ka tiesības Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt par pedagogiem Latvijas izglītības iestādēs nav savienojamas ar šo personu izdarīto izvēli spītīgi turpināt būt uzticīgiem Krievijas un Baltkrievijas asiņainajiem režīmiem, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

NA uzskata, ka likumprojekts samazinātu nacionālās drošības riskus izglītības iestādēs, kā arī uzlabotu pedagogu profesijas prestižu, nepieļaujot terorisma atbalstošu valstu pilsoņiem ieņemt Latvijas vai citu tiesisko valstu pilsoņiem līdzvērtīgas pozīcijas.

Ziņa papildināta plkst. 10.48.