Zobārsts. Foto: Ieva Čīka/LETA
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien rosināja nodot iedzīvotāju iniciatīvu par valsts līdzfinansējumu zobārstniecībai Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.
Par iniciatīvas nodošanu komisijām vēl jālemj Saeimai.
Iniciatīvas autors Gundars Ūdris aicina atzīt zobārstniecību par jomu, kurā ir iespējams un nepieciešams valsts atbalsts arī personām, kuras jau sasniegušas 18 gadu vecumu.
Ūdra ieskatā, ir nepieciešams izveidot valsts līdzfinansējuma "pamata komplektu", nosakot pakalpojumus, kas tajā ietilpst, un limitu līdzfinansēto apmeklējumu skaitam. Iniciatīvas autors uzskata, ka nepieciešama arī atbalsta mērķa grupu noteikšana.
"Sākot vismaz ar maznodrošinātām personām, lai gan šī problēma burtiski ir kā zobu sāpes visplašākajai sabiedrībai," norāda Ūdris.
Tāpat esot jānosaka mehānisms, kā šādam līdzfinansējumam pieteikties un kurš speciālists konkrētā pakalpojuma nepieciešamību izvērtē. Iniciatīvas autors pieļauj, ka būtu jāmaina Ministru kabineta noteikumi.
"Pašlaik doma vien par nepieciešamību saņemt zobārstniecības pakalpojumus biedē. Zinot pakalpojumu cenas, iedzīvotāji gadiem ilgi atliek zobārsta apmeklējumu. Tas situācijas pasliktina un veicina ar zobu veselību saistīto problēmu attīstību līdz pat antibiotiku lietošanai un zobu zaudēšanai, kas arī nebūt nav bezmaksas process," skaidro Ūdris.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve sēdē pauda, ka no veselības aprūpes viedokļa ir slimības, kuras var un ko nevar novērst, un šajā gadījumā zobu veselība ir novēršama slimība ar pareizu, regulāru kopšanu, labu ēdienkarti un izvairoties no kaitīgiem ieradumiem. "Ja cilvēks rūpējas par savu veselību profilaktiski, tad akūtām sāpēm vajadzētu rasties retos gadījumos," izteicās VM pārstāve.
Nacionālā veselības dienesta pārstāve norādīja, ka šogad kopumā valsts apmaksātiem zobārstniecības pakalpojumiem ir piešķirti 34 miljoni eiro, un papildus 10 miljoni ir novirzīti gaidīšanas rindu mazināšanai, tarifu pārrēķinam un jaunu pakalpojumu izveidei.
Prioritārā grupa, kam jānodrošina veselības aprūpe, ir bērni. Vienlaikus VM pārstāve akcentēja, ka grūtniecēm gaidību laikā pasliktinās zobu veselības draugi, tādēļ tā ministrijas ieskatā būtu nākamā prioritārā grupa, kam vajadzētu valsts atbalstu.
Latvijas Zobārstu asociācijas viceprezidents Andis Paeglītis apgalvoja, ka no sākuma ir jāpanāk, lai bērniem ir "normāla" tarifu apmaksa, lai bērnus varētu pilnvērtīgi ārstēt. Tāpat asociācijas ieskatā, nevajadzētu palielināt birokrātiju. Ja pastāv finansiālas iespējas, var izvērtēt attaisnotos izdevumu izmaiņas, norādīja Paeglītis.
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente Angelika Krūmiņa pauda atbalstu inciciatīvai, jo zobu problēmas nav tikai bērniem un maznodrošinātām personām. Pēc biedrības pārstāves sacītā, nereti gaidīšanas rindas, kas ir nepamatotas, rada iekavētus zobārstniecības apmeklējumus, kā rezultātā cilvēki nonāk slimnīcā ar infekciju slimībām.
Zobārsts. Foto: Ieva Čīka/LETA