Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē izvērtās plašas diskusijas par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz dzīvokļa logu un durvju iekļaušanu kopīpašumā.

Ekonomikas ministrija (EM) šādus grozījumus piedāvāja gadījumiem, ja tiek atjaunota dzīvojamā māja un kā tehniskais risinājums tiek izmantota rūpnieciski ražotu paneļu uzstādīšana uz ēku fasādes, atjaunošanas procesā ir nepieciešams izņemt esošos atsevišķo īpašumu norobežojošos logus, lai tos iestrādātu sagatavotajos paneļos, kas pēcāk tiek uzstādīti atjaunojamai mājai.

Šādā gadījumā praksē var pastāvēt problemātika attiecībā uz projekta realizāciju, jo Dzīvokļa īpašuma likuma spēkā esošajā redakcijā noteikts, ka atsevišķo īpašumu norobežojošie logi ir atsevišķais īpašums, kas pēc būtības dzīvokļa īpašniekam ļauj atteikties no logu izņemšanas savā dzīvokļa īpašumā, neskatoties uz to, ka dzīvokļu īpašnieku kopība jau ir nobalsojusi par veicamajiem darbiem.

Ar šo priekšlikumu EM piedāvā mainīt atsevišķo īpašumu norobežojošo logu un durvju juridisko statusu, nosakot, ka tie pēc būtības ir kopīpašuma elements.

Saeimas Juridiskajam birojam par šādu priekšlikumu bija iebildumi: "Gadījumā, ja dzīvokļa logi un ārdurvis ir kopīpašums, visai kopībai ir jātaisa izdevumu aprēķins šī kopīpašuma uzturēšanai, apkopšanai," skaidroja Juridiskais birojs.

Tas var radīt precedentu, ka dzīvokļa īpašnieks vērsīsies pie apsaimniekotāja ar lūgumu nomainīt vai saremontēt logus, durvis, ja reiz tas ir kopīpašums. Ja dzīvokļa durvis būs kopīpašums, vai mājas pārvaldniekam tiks uzticētas arī dzīvokļa atslēgas, jo pie kopīpašuma pārvaldniekam jābūt piekļuvei, retoriski sēdē vaicāja Juridiskā biroja juriste.