Saudzē rokas, strādājot dārzā!

Augu stādīšana, ravēšana, laistīšana, mauriņa pļaušana un krūmu griešana vasaras sezonā prasa lielu piepūli no “zaļo pirkstiņu” īpašniekiem. Latvijas Mikroķirurģijas centra plastikas ķirurgs Vadims Ņefjodovs stāsta, ko darīt, lai pasargātu savas rokas dārza darbu laikā, lai novērstu karpālā tuneļa sindroma rašanos un kā to ārstēt.

Kas ir karpālā tuneļa sindroms?

Karpālā kanāla jeb tuneļa sindroms ir bieži sastopama problēma, kuras biežākais cēlonis ir ilgstoša, hroniska nerva pārslodze. Karpālais kanāls ir šaurs tunelis, caur kuru plaukstā iet vidusnervs un pirkstu cīpslas. Kad šajā tunelī pieaug spiediens, cīpslām tas lielas problēmas nerada, bet nervs to jūt, un rezultātā asinsrite sāk samazināties un attīstās karpālā tuneļa sindroms. Tieši cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar rokām, visu laiku noslogo pirkstus un veic monotonas atkārtotas kustības, kā dārznieki, biroja darbinieki un amatnieki, šī problēma attīstās visbiežāk. Viss sākas ar nepatīkamu, durstošu tirpšanas sajūtu pirmajos trijos pirkstos pincetes tvēriena laikā. Sindromam progresējot, pievienojas sāpes, kas ir izteiktākas naktīs. Šos simptomus ignorējot un nemeklējot palīdzību pie speciālista, ar laiku attīstās pirkstu motorikas traucējumi. Ja problēma tiek ielaista, visvairāk cieš īkšķa pamatnes muskuļi, kas nodrošina īkšķim pilnvērtīgu kustēšanos, tāpēc pacientam, kurš ievēro tirpšanas sajūtu vai sāpes roku pirkstos, ieteicams laikus doties uz konsultāciju pie speciālista, lai meklētu risinājumu.

Kā pasargāt rokas, strādājot dārzā?

Visa pamatā ir vispārēja ergonomika. Strādājot dārzā vai veicot jebkuru citu monotonu darbu, ir svarīgi ik pēc 20-30 minūtēm paņemt pauzi, atpūtināt un izvingrināt pirkstus. Tāpat, lai rūpētos par savu roku veselību, ir svarīgi ievērot mērenību un ikdienā rokas kārtīgi izkustināt, veicot plaukstu un pirkstu vingrinājumus, piemēram, sēžot pie galda vai esot ceļā. Tam nevajag speciāli ieplānot laiku vai iegādāties papildu aprīkojumu – roku pirkstus un plaukstas var izvingrināt arī neatraujoties no ikdienas darbiem.

Bet, ko darīt, ja problēma jau sākusies?

Mikroķirurģijas centra plastikas ķirurgs Vadims Ņefjodovs uzsver, ka ārstēšana vienmēr sākas un beidzas ar fizikālo rehabilitāciju: “Lai pastieptu nervus, jāveic specifiski vingrinājumi, kurus parāda un izpildīt iemāca ergoterapeiti un fizioterapeiti. Tāpēc visiem saviem pacientiem neatkarīgi no bojājuma stadijas iesaku fizikālo rehabilitāciju. Slimības sākumā var lietot arī nakts ortozes, kas neļauj plaukstu un pirkstus savilkt dūrē, bet notur iztaisnotā stāvoklī. Medikamenti šajā gadījumā īsti nepalīdzēs. Reizēm diskomforta mazināšanai cilvēki lieto dažādus gēlus un ziedes. Vislabāk palīdz blokādes jeb pretiekaisuma steroīdu injekcijas.”

Ja problēma nav ielaista, parasti pietiek ar vienu, divām blokādēm. Vidēji blokādes efekts saglabājas pusgadu, bet būtiski ir arī tas, vai cilvēks pēc injekcijas ievēro rehabilitācijas pasākumus un saudzē savas rokas.

Ja blokāde nepalīdz, jāplāno operācija

Ja visas iepriekš minētās ārstēšanas metodes nepalīdz, ir nepieciešama karpālā kanāla operācija rokas ķirurģijas klīnikā. Operācijas laikā nospiesto saiti atdala, lai samazinātu spiedienu karpālajā kanālā. Rezultātā spiediens strauji mazinās un tūska uz nerva vairs nespiež. Ja nav kontrindikāciju, operāciju veic lokālajā anestēzijā, un tā vidēji ilgst vien 20 minūtes. Pēc operācijas par dārza darbiem un nezālēm uz kādu laiku būs jāaizmirst.

“Ļoti būtiskas ir arī pirmās divas nedēļas pēc operācijas, kamēr dzīst brūce. Tā regulāri ir jāpārsien, to nedrīkst slapināt, smērēt, nedrīkst veikt fiziski smagu darbu. Taču pirksti ir jāsāk kustināt, vēlākais, jau nākamajā dienā pēc operācijas. Mierīgi, nesteidzīgi, bez noslodzes, bet pirksti ir jākustina. Šuves parasti izņem divas nedēļas pēc operācijas. Ierastajā ikdienas režīmā var atgriezties trīs nedēļas pēc operācijas,” skaidro Latvijas Mikroķirurģijas centra plastikas ķirurgs.

Tomēr arī atgriežoties pie dārza darbiem un ikdienas pienākumiem, svarīgi ir ievērot mērenību, jo rētošanās process ilgst apmēram pusgadu. Tāpat plastikas ķirurgs uzsver, ka karpālā kanāla sindroma riska mazināšanai un vispārējās veselības uzturēšanai ikvienam cilvēkam vajadzētu būt arī fizioterapeita uzraudzībā.

Vairāk lasiet šeit: Karpālā kanāla sindroms.