Ministru Prezidente Evika Siliņa, vietnē "X" paziņojusi, ka koalīcija ir vienojusies par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam.

"ZZS, JV deputāti atsauks parakstus par R.Bērziņu un M.Kazāku. Paldies kandidātiem, kas bija gatavi ieguldīt savas zināšanas, tās ir un būs svarīgas??! JV, ZZS, Pro kandidātu izvirzīsim janvārī," norāda premjere.

Parlamentā šodien paredzētas Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, tomēr sagaidāms, ka prezidents ievēlēts netiks, jo valdošās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem.

Līdz ar to balsošana notiks tikai par opozīcijas partijas "Stabilitātei" pieteikto kandidātu Pāvelu Kuzminu, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas, bet kuru "Stabilitātei" atsaukt neplāno.

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un "Jaunā vienotība" (JV), bet Bērziņu - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti.

Siliņa balsojuma priekšvakarā paziņoja, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauc parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu. Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nav nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai.

Ja Saeima šonedēļ neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra

Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē,

aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.

ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvija šādā situācijā jau ir bijusi salīdzinoši nesenā pagātnē - pēc toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas 2018.gadā. Rimšēvičs, kamēr netika precizēts viņam piemērotais drošības līdzeklis, 2018.gadā vairākus mēnešus nevarēja apmeklēt ECB Padomes sēdes.
Jaunas Latvijas Bankas prezidenta kandidatūras bija jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī līdzšinējam prezidentam Mārtiņam Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu tolaik nobalsoja 76 deputāti.