Spānijas Haimes I Universitātes Veselības zinātņu skolas pētnieki atklājuši, ka gāzes plītis ik gadu veicina aptuveni 40 000 eiropiešu pāragru nāvi. Šī ir pirmā reize, kad pētniekiem ir izdevies precīzi novērtēt priekšlaicīgas nāves gadījumus, ko izraisa gāzes plīts piesārņojums.

Gandrīz 50 gadus pasaule ir apzinājusies gāzes plīšu radītā slāpekļa dioksīda (NO2) bīstamību. Tagad pētnieki ir aprēķinājuši ikgadējo nāves gadījumu skaitu, sasaistot esošos veselības pētījumus ar NO2 rādījumiem Eiropas iedzīvotāju mājās.

Viņi atklāja, ka 14 Eiropas valstīs cilvēku mājokļos rodas bīstami apstākļi, jo gāzes plīts dūmi kopā ar fona piesārņojumu pārkāpj Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijas.

“Jau 1978. gadā mēs pirmo reizi uzzinājām, ka NO2 piesārņojums ir daudzkārt lielāks virtuvēs, kurās izmanto gāzes plītis, nekā elektriskās plītis. Taču tikai tagad mēs varam noteikt, cik daudz dzīvību tiek atņemtas,” saka jaunā pētījuma vadošā autore Dr. Huana Marija Delgado-Saborita.

Kurās Eiropas valstīs gāzes plītis rada vislielāko risku?

Aptuveni trešdaļa Eiropas mājokļu gatavo ēdienu, izmantojot gāzi, un tieši šajos mājokļos parasti ir visaugstākais NO2 līmenis.

Itālijā, Polijā, Rumānijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē ir visvairāk priekšlaicīgu nāves gadījumu, ko izraisa gāzes plīts. Piesārņojums ir vislielākais tajos mājokļos, kuros ir sliktāka ventilācija un kur ēst gatavošanas laiks ir ilgāks.

Iekštelpu gaisa kvalitāte ir nopietna veselības problēma, jo eiropieši gandrīz visu laiku pavada telpās, kur ir mazāk svaiga gaisa, jo mūsdienās mājas ir projektētas gaisu necaurlaidīgas.

Ir arī konstatēts, ka gāzes plītis pat tad, kad tās ir izslēgtas, izplata metānu, kas ir spēcīga siltumnīcefekta gāze.

Kā pētnieki noteica gāzes plīts radīto piesārņojumu?

Šis pētījums var būt nozīmīgs pavērsiens mūsu izpratnē par gāzes plīts radīto kaitējumu cilvēku veselībai.

Pētnieki izmantoja desmitiem veselības pētījumu, kuros bija noteikti iespējamie astmas un priekšlaicīgas nāves riska rādītāji, ko izraisa konkrēts NO2 līmenis.

Iepriekšējos pētījumos nebija iespējams piemērot riska rādītājus reālajā dzīvē līdz pagājušajam gadam, kad Nīderlandes pētnieki veica plašus NO2 mērījumus mājokļos un ārpus tiem vairākās Eiropas valstīs, lai iegūtu līdz šim precīzāko pārskatu par gāzes plīts radīto piesārņojumu telpās.

Universitāte izmantoja valdības datu kopas, lai paplašinātu šos rezultātus un izveidotu reģionālās kartes par iekštelpu NO2 piesārņojumu no plītīm. Tas ļāva pētniekiem iegūt pirmos zinātniskos aprēķinus par priekšlaicīgas nāves gadījumiem un bērnu astmas gadījumiem, ko Eiropā izraisa NO2.

Tomēr patiesais skaits zaudēto dzīvību, ko rada gāzes plīts piesārņojums, iespējams, ir ievērojami lielāks.

Datu trūkums nozīmēja, ka pētniekiem nācās izslēgt dažas piesārņojuma ietekmes, kas arī var veicināt augstāku mirstības un astmas gadījumu skaitu. Viņi koncentrējās tikai uz NO2 piesārņojumu, jo epidemiologi to ir labi izpētījuši.

Citi kaitīgie piesārņotāji, kas rodas, sadedzinot gāzi, ir oglekļa monoksīds, benzols, formaldehīds un cietās daļiņas. Pētnieki apgalvo, ka viņiem trūka datu, lai precīzi prognozētu šo piesārņotāju ietekmi.

Izmantojot mazāk precīzu metodi, viņi lēš, ka gāzes plītis izraisa aptuveni 367 000 astmas gadījumu bērniem un 726 000 astmas gadījumu visās vecuma grupās, ieskaitot šos citus piesārņotājus, izņemot oglekļa monoksīdu, kam nav zināms sakars ar astmu.