Daudzi būs pamanījuši, ka pēdējo gadu laikā vairākas Rīgas centra un apkaimju ielas un krustojumi ir piedzīvojuši ievērojamas pārmaiņas, kas izsaukušas arī plašas diskusijas un viedokļu sadursmes publiskajā telpā. Runa ir, protams, par slavenajiem stabiņiem, gājēju salām, barjerām, robežjoslām, brauktuvju sašaurinājumiem – izmaiņām satiksmes organizācijā un pakāpeniski īstenoto ielu platības pārdali par labu gājējiem, velosipēdistiem un citiem mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem.
“Stabiņu invāzija” vai mūsu visu drošība?
Pretreakcija, jo sevišķi no auto vadītāju puses, ir bijusi visnotaļ asa. Kā galvenie argumenti pret šīm izmaiņām tiek minēti dažu risinājumu neloģiskums, sastrēgumu un tajos pavadītā laika palielinājums, traucēta preču piegādes un klientu plūsma pārmaiņu skarto ielu uzņēmumos, un pat traucēta operatīvā transporta piekļuve avārijas situācijās.
Ir saprotami, ka šādas pārmaiņas nav viegli pieņemt, bet varbūt to izdarīt palīdzēs sapratne, kādu mērķu vārdā tās notikušas. Un galvenais iemesls ir mūsu visu drošība uz ielām un pat dzīvība.
Kā liecina RD Satiksmes departamenta dati, Rīgā ik gadu notiek pusotrs tūkstotis ceļu satiksmes negadījumu, turklāt bojāgājušo un smagi cietušo statistikā redzams, ka vairāk nekā 70% ir kājāmgājēji un no atlikušajiem vēl puse ir mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki.
Prioritāte – mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki
Stabiņi Rīgas ielās, kas nodala velojoslu vai ietvi no braucamās daļas, un gājēju salas ir salīdzinoši ātrs un ērts risinājums lielākai drošībai. Vietās, kur ielu šķērso kājāmgājēji, tie samazina gājējiem pārvaramo distanci, bet auto vadītājiem rada nepieciešamību samazināt ātrumu.
Sadarbībā ar organizāciju “Pilsēta cilvēkiem” vairāku gadu garumā tika veikti novērojumi, apkopota statistika un identificēti “melnie punkti” – gājējiem visbīstamākie krustojumi un pārejas. Tā rezultātā jau 2020.gadā daudzu gājēju un velosipēdistu atzinīgi novērtētie papildu drošības risinājumi tika ieviesti bīstamās pārejās Dzelzavas, Bāriņu, Mārupes, Cēsu, Braslas, Bebru, Kalnciema ielās un pie Pils laukuma.
Šogad pārmaiņas ir vēl vērienīgākas un sasniegušas Rīgas centru (piemēram, Tērbatas, Bruņinieku. Sporta ielas), tādēļ droši vien ir vairāk pamanāmas un izsaukušas lielāku rezonansi.
Pakāpeniska pāreja no “autocentrisma”, kad primāri tika ņemtas vērā auto braucēju ērtības, uz “zaļāku”, iekļaujošāku, harmoniskāku domāšanas veidu, tai skaitā – kājāmgājēju ērtībām un velo satiksmes veicināšanu, Rietumeiropas un Skandināvijas pilsētās nav nekas jauns – šāda virzība tur vērojama jau vismaz pārdesmit gadus.
Arī apstiprinātajā Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā ir skaidri norādīta satiksmes dalībnieku prioritārā secība, kur priekšroka dota gājējiem un velosipēdistiem. Tālāk seko sabiedriskais transports, un tikai tad – privātās automašīnas, kam pilsētas centrā nākotnē varētu tikt radītas arvien lielākas neērtības, tādējādi rosinot to īpašniekus izvēlēties citu pārvietošanās veidu. Kā pēdējais līmenis izdalīts kravas transports, kurš pamatā būtu jānovirza uz apkārtceļiem.
Stabiņi, bolardi, ātruma slāpētāji – drošībai gan publiskās, gan privātās teritorijās
Dažādu satiksmes organizācijas palīglīdzekļu, tai skaitā atstarojošo stabiņu, bolardu, ātruma slāpētāju jeb “guļošo policistu”, joslu atdalītājbarjeru un citu, priekšrocība ir to vienkāršība, ērtība, mobilitāte, uzstādīšanas ātrums un salīdzinoši nelielās izmaksas.
Pilsētas publiskajā telpā šos vienkāršos līdzekļus ir ērti izmantot kā pagaidu risinājumus situācijās, kad pamatīgākai pārbūvei nepietiek laika un resursu. Stabiņi un citas metodes arī dod iespēju notestēt plānotās izmaiņas reālā situācijā pirms dārgu un pamatīgu pārbūves darbu veikšanas.
Vairāki šādi piemēri minami arī Rīgā. Piemēram, nesen tika koriģēta situācija Torņkalnā, kur sākotnēji kļūdainu aprēķinu dēļ pēc satiksmes izmaiņu ieviešanas sabiedriskais transports vairs nespēja veikt pagriezienu, neuzbraucot uz ietves. Kā eksperiments bija arī velo joslu ieviešana Čaka ielā, bet rezultāti parādīja, ka tas nav pilnībā veiksmīgs un rudenī iespējamas korekcijas. Arī lielo sašutumu izraisījušie stabiņi Tērbatas ielā pagaidām ir vasaras eksperimenta statusā.
Satiksmes organizācijas optimizācija var būt aktuāla un vienkārši atrisināt sen sasāpējušas problēmas ne tikai publiskajā, bet arī privātajā teritorijā. Ja saskatāt, ka šāds risinājums noderētu arī jūsu mājās vai uzņēmumā, aicinām ieskatīties Barjeras.lv, kur plašā klāstā atradīsit gan šos, gan arī daudzus citus transporta optimizācijas rīkus.
Ceļu stabiņi, foto:1188