You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Suns – pilnvērtīgs daudzīvokļu mājas iemītnieks vai traucēklis?

Foto: Freepik

Foto: Freepik

Suņu saimniekiem mājdzīvnieks nereti var izrādīties par šķērsli jauna mājokļa meklējumos, kā arī iepriekšēja negatīva pieredze var kaitēt harmoniskām attiecībām ar citiem daudzīvokļu nama iemītniekiem. Kinoloģe Jūlija Elsa dalās padomos, kā veidot savstarpēji cieņpilnas attiecības starp mīluļu īpašniekiem, izīrētājiem un kaimiņiem.

Reklāma

Kinoloģe Jūlija skaidro, ka sabiedrība kļūst arvien atvērtāka pret dzīvniekiem un viņu saimniekiem, piedāvājot iepirkšanos veikalā vai maltītes baudīšanu kafejnīcā kopā ar savu mīluli. Tomēr viņa neslēpj, ka joprojām mājokļa atrašana, kurā dzīvot kopā ar četrkājaino draugu, saglabājas kā aktuāla problēma.

Izīrētāju bailes par mājdzīvniekiem – ko darīt?

"Bieži vien, vadoties pēc iepriekšējas pieredzes vai stereotipiem, izīrētāji pieņem, ka suns automātiski nozīmē saskrāpētas grīdas, sagrauztas mēbeles vai netīrību," skaidro kinoloģe. "Taču ne vienmēr šie pieņēmumi ir pamatoti. Labi apmācīts suns un atbildīgs īpašnieks var būt pat daudz rūpīgāks par īrnieku bez mājdzīvnieka."

Kinoloģe iesaka izīrētājiem katru gadījumu izvērtēt atsevišķi, uzdodot jautājumus par suņa uzvedību, iepriekšējo pieredzi un to, kā dzīvoklī tiks nodrošināta tīrība. Tāpat viņa aicina arī suņu īpašniekus būt atklātiem un sagatavoties pierādīt savu atbildību, piemēram, sniedzot atsauksmes no iepriekšējiem izīrētājiem vai piedāvājot papildu depozītu, lai mazinātu izīrētāja bažas.

Kinoloģe novērojusi, ka atšķirībā no izīrētājiem – fiziskām personām – pretimnākošāki ir tieši profesionālie īres mājokļu attīstītāji.

"Bonava Latvija" mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša apgalvo: "Mēs uzticamies saviem īrniekiem un viņu godaprātam, tāpēc pie mums laipni gaidīti ne tikai suņu, bet arī kaķu un citu mājdzīvnieku saimnieki. Nereti potenciālie klienti ir patīkami pārsteigti par iespēju īrēt mājokli kopā ar savu mājdzīvnieku, jo daudzi iepriekš saņēmuši atraidījumus no citiem izīrētājiem."

Suns – pilnvērtīgs daudzīvokļu mājas iemītnieks

Kinoloģe uzsver, ka svarīgi ir arī uzturēt cieņpilnas attiecības ar kaimiņiem. Viņa atzīmē, ka viens no galvenajiem konfliktu iemesliem daudzīvokļu mājā ir suņa riešana un gaudošana. Tas visbiežāk notiek gadījumos, ja dzīvniekam kļūst garlaicīgi, tas nespēj pārdzīvot saimnieka prombūtni vai izjūt trauksmi no apkārtējās vides. "Šādās situācijās ir svarīgi ne tikai izprast uzvedības cēloni, bet arī aktīvi meklēt risinājumus un komunicēt ar citiem mājas iedzīvotājiem," skaidro kinoloģe.

Ja suns rej no garlaicības, kinoloģe iesaka izvērtēt, vai dzīvniekam tiek nodrošināta pietiekama fiziskā un garīgā slodze. "Sunim ir nepieciešamas pilnvērtīgas, vismaz 2–3 stundu ilgas pastaigas dienā, kuru laikā viņš var izskrieties, izpētīt apkārtni un tikt stimulēts gan fiziski, gan garīgi. Šāda rutīna palīdzēs dzīvniekam iztērēt enerģiju, kas citādi varētu pārvērsties riešanā vai destruktīvā uzvedībā," saka Jūlija. Viņa ir pārliecināta, ka "noguris un apmierināts suns mājās būs mierīgs, labprāt atpūtīsies un netraucēs ne saimnieku, ne kaimiņus."

Tāpat, cenšoties uzturēt draudzīgas attiecības ar kaimiņiem, ir jāievēro nama apsaimniekotāja noteikumi un valstī pieņemtie likumi. "Koplietošanas telpās un daudzdzīvokļu mājas pagalmā dzīvnieks vienmēr ir jātur pie pavadas. Tas attiecas arī uz kucēniem, kuri var šķist nevainīgi un draudzīgi, taču, brīvi skraidot, var netīšām nobiedēt citus mājas iedzīvotājus, tostarp bērnus vai citus dzīvniekus." Viņa skaidro, ka arī tīrības un kārtības nodrošināšana gan koplietošanas telpās, gan piemājas teritorijā ir svarīgs punkts cieņpilnai sadzīvošanai.

Ja iedzīvotājus satrauc, piemēram, suņa gaudošana, Jūlija Elsa aicina iztikt bez asām vārdu apmaiņām, bet iesaka sākt draudzīgu sarunu ar suņa īpašnieku, kurš, iespējams, pat nenojauš par suņa uzvedību viņa prombūtnes laikā. "Dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, ir svarīgi spēt atrast kopīgu valodu un izrādīt toleranci vienam pret otru. Tikai ar savstarpēju sapratni un konstruktīvu pieeju iespējams nodrošināt harmonisku sadzīvošanu,'' piebilst kinoloģe.

Informāciju sagatavoja Dārta Rasa Majevska, "Bonava Latvija" komunikācijas speciāliste.

Foto: Freepik

Foto: Freepik

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Similar news

Saturs turpināsies pēc reklāmas