Pārspīlēta uzraudzība vai patiesas rūpes par bankas klientiem – šādu jautājumu liek uzdot gadījums, ar kuru saskārusies Ance. Viņai apturēts 50 eiro maksājums, jo kredītiestādei aizdomīgs šķitis vārds, kas norādīts maksājuma mērķī. Uzmanību šim gadījumam pievērsusi arī Latvijas Banka, skaidro raidījums “360 ZIŅneši”.

Ances sociālo tīklu ieraksts pavisam īsā laika sprīdī, skatīts jau gandrīz 200 000 reižu. Arī citi cilvēki ir neizpratnē, kā Ances vakariņas restorānā un tam sekojošs draudzenes pārskaitījums par kopīgo rēķinu var beigties ar naudas aizturēšanu un paskaidrojumu sniegšanu bankai.

“Viņa ir latviete, bet viņa dzīvo Somijā jau kādu laiku, tur strādā. Viņa no sava Somijas konta man pārskaitīja 50 eiro, kurus es samaksāju restorānā. Tajā paskaidrojuma ailītē, par ko ir maksājums, viņa norādīja vienkārši vienu vārdu – “Riviera”. Tā kā tas ir Somijas konts, man neienāca tieši tajā pašā dienā, bet nākamajā. Man atnāk no bankas ziņojums, ka maksājums ir aizturēts un man jāiesniedz paskaidrojums par to, kāpēc man kaut ko tādu sūta,” par situāciju stāsta Ance.

Pēc paskaidrojuma sniegšanas nauda gan drīz vien ienākusi kontā, taču nepatīkama pēcgarša un neizpratne palikusi. Savukārt “Swedbank” jeb šīs vēstules autori norāda, ka banka darbojusies pēc konkrēta protokola, restorāna nosaukums sakritis ar kāda sankcijām pakļauta uzņēmuma nosaukumu un nekādas kļūdas šajā gadījumā nav pieļautas.

“Swedbank” pārstāvis Jānis Krops raidījumam norāda, ka cilvēkiem mūsdienās vajadzētu būt nedaudz vairāk saprotošiem pret to, ka šādus gadījumus apstrādā automatizēti lielo datu rīki: “Tas nozīmē, ka automatizētam rīkam ir pilnīgi vienalga. Viņš neanalizē, vai tas ir restorāns vai nē. Viņš redz sankciju sarakstos esošu vārdu, tas ir atslēgvārds, līdz ar to tas automātiski rada kaut kādu apturētu darbību un ir nepieciešamība paprasīt paskaidrojumu. Arī šī vēstule aizsūtītā ir automatizēti gatavota. Tas nav tā, ka katrs cilvēks sēž un individuāli katram tagad raksta vēstuli. Tie teksti ir sagatavoti, tur vienkārši nomaina vārdus, uzvārdus, kas par darījumu, un ieliek šo datumu un laiku, līdz kuram ir jāsniedz paskaidrojums.”

Bankas pārstāvis norāda, ka šāda maksājumu uzraudzība tiek piemērota pilnīgi visiem maksājumiem – nav svarīga ne summa, ne kādi citi parametri. Ja vēlaties izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem, maksājumu vēlams aprakstīt pēc iespējas precīzāk. Protams, no šādām neveiksmīgām sakritībām, kādu piedzīvojusi Ance, neviens nav pasargāts.

Atbildot uz jautājumu, vai 50 eiro ir tik liela naudas summa, lai tās dēļ prasītu paskaidrojumu, Krops skaidro: “Bet atkal, kāpēc mēs ieviešam sankcijas? Tas ir tāpēc, lai sekmētu Ukrainas uzvaru karā ar Krieviju. Visiem darījumiem, kas var būt potenciāli sankciju sarakstos, ir jātiek apturētiem. Tas ir fakts, un tā ir visu mūsu atbildība.”

Arī Latvijas Bankai kā komercbanku uzraugam ir zināms par šo situāciju – tā ņemta vērā un nepaliks bez ievērības.

“Šis ir jautājums, ko mēs noteikti ar banku arī pārrunāsim, jo, vismaz pēc tā sākotnējā vērtējuma, ir “okey”, ka viņš iekrīt filtrā. Bet apstrādājot šo darījumu, redzot darījuma puses, darījuma detaļas, vismaz pēc tās sākotnējās informācijas, man liekas, ka analītiķis varēja nonākt pie secinājuma, ka šeit nav stāsts par sankcionēto personu, un attiecīgi šo jautājumu neprasīt klientiem,” norāda Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Ja nonākat situācija, kad šķiet, ka komercbankas prasa par daudz paskaidrojumus, vai informāciju, kas nav tieši saistīta ar maksājumiem, vaicāt padomu par to kā rīkoties, vai iesniegt sūdzību varat Latvijas Bankā.