Bezpeļņas dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija "Eesti Suurkiskjad", kas iesniedza prasību tiesā pret Vides departamentu saistībā ar lāču medību atļaušanu jau ir uzvarējusi divās tiesu instancēs, kas nozīmē, ka lāču medības Igaunijā līdz šim ir notikušas nelikumīgi, paziņoja organizācija.

Pirmais spriedums tika pieņemts 6.aprīlī, kad Tallinas Administratīvā tiesa apmierināja

"Eesti Suurkiskjad" prasību un atzina, ka Vides departamenta 2022.gada 29.jūlija rīkojums ar kuru tika atļauta 90 lāču nomedīšana, ir nelikumīgs. Dzīvnieku tiesību aizstāvji apgalvoja, ka Vides departaments ir rīkojies nelikumīgi, un iesniedza sūdzību Tallinas Administratīvajā tiesā.

Vides departaments pārsūdzēja lēmumu, bet Tallinas apgabaltiesa 18.oktobrī apelācijas sūdzību noraidīja, atstājot negrozītu administratīvās tiesas spriedumu.

"Eesti Suurkiskjad"apkopotie dati liecina, ka nelikumīgas lāču medības Igaunijā ir notikušas gadiem ilgi, un Vides departaments nav mainījis savu praksi.

"Lai gan simtiem nomedīto lāču nekas nevarēs atgriezt atpakaļ, šis tiesas lēmums ir svarīgs vietējs precedents, lai novērstu šādus nelikumīgus rīkojumus nākotnē. Es ceru, ka lāči Igaunijā vairs netiks nelikumīgi medīti," sacīja "Eesti Suurkiskjad" vadītāja Eleri Lopa.

"Igaunija gadiem ilgi ir ignorējusi ES Dzīvotņu direktīvu. Lāču medības, tāpat kā citu lielo plēsēju medības, ir bijušas balstītas uz nepamatotiem apgalvojumiem, darbojoties būtībā nelikumīgi. Ir ļoti svarīgi atjaunināt lielo plēsēju monitoringu ar mūsdienīgām metodēm un veikt nepieciešamos pamatpētījumus, kas Igaunijā līdz šim nav veikti," piebilda Lopa.

Tiesas noteica, ka brūno lāču medības ir pieļaujamas tikai, lai novērstu ievērojamus postījumus, un tikai tad, ja nav citu piemērotu alternatīvu šā mērķa sasniegšanai.

Eiropas Komisijas 2021.gada 12.oktobra vadlīniju dokuments "Komisijas paziņojums. Norādījumi par Kopienas nozīmes dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Biotopu direktīvu" izklāstīti skaidri kritēriji, kad drīkst medīt lielos plēsējus, norādot, ka medības ir atļautas tikai tad, ja nav apmierinošas alternatīvas un ja tās nekaitē sugas labvēlīgam aizsardzības statusam.

"Nav zinātnisku pierādījumu, kas apliecinātu, ka lāču medības ir vērstas uz postījumu karstajiem punktiem, tāpēc nav pierādīts, ka izvirzītais mērķis novērst postījumus ir sasniegts. Tādējādi pirmais medību kvotu noteikšanas priekšnoteikums netika izpildīts, padarot lēmumu nelikumīgu," secināja divas pirmās tiesu instances.

Tiesas konstatēja, ka Vides departaments nav zinātniski pierādījis cēloņsakarību starp lāču nodarītajiem postījumiem un populācijas pieaugumu. Tāpat nav zinātniski pierādīts, ka lielāks lāču populācijas blīvums ir saistīts ar postījumiem.

Igaunijā brūno lāču medību sezona ir no 1.augusta līdz 31.oktobrim, un šajā sezonā Vides departaments atļāvis nomedīt 94 lāčus. Ja atsevišķi lāči rada postījumus, nomedījamo dzīvnieku skaitu var palielināt vēl par astoņiem, paredz departamenta lēmums.

Pēdējo 15 gadu laikā Igaunijā ir gan pieaudzis lāču skaits, gan palielinājušās lāču apdzīvotās platības. Lāču populācijas stāvoklis Igaunijā uzskatāms par ļoti labu, vērtē Igaunijas Mednieku savienība.

Igaunijas kopējā lāču populācija tiek lēsta 900-950 dzīvnieku apmērā.