Topošās koalīcijas partneri - partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie" - apņēmušies pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz 2023.gada beigām, kā arī uz robežas ar Krieviju, liecina valdības deklarācijas projekts.

Deklarācijas projektā ir trīs sadaļas un 39 punktos apkopoti jaunās valdības galvenie sasniedzamie mērķi un uzdevumi.

Deklarācijas virsmērķī teikts, ka Latvija ir latviska, labklājīga, droša un iekļaujoša Eiropas valsts, kura ilgtspējīgi attīstīsies demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā. Reizē brīvība, demokrātija, tiesiskums un latviskā kultūrtelpa ir valsts pamatvērtības, kuras caurvij ikvienu mūsu lēmumu. Iesaistot sabiedrību un veicinot iedzīvotāju izglītību visa mūža garumā, panāksim vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas ikvienam Latvijā dzīvot cieņpilnu dzīvi un īstenot savus mērķus.

Partneri arī vienojušies par konkrētiem darbiem, kas jāpaveic līdz šā gada beigām, kas tiks vēl pievienoti deklarācijai.

Topošā koalīcija vienojusies līdz gada beigām ieviest mehānismus elektroenerģijas sadales tīklu tarifu pieauguma daļējai kompensācijai, kā arī risinājumus hipotekāro kredītu refinansēšanas pakalpojumu plašākam piedāvājumam un novērst administratīvos un finanšu ierobežojumus klientu pārejai starp kredītiestādēm. Partneri apņēmušies ieviest banku peļņas nodokli un ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kā arī nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu un izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.

Valdība plāno 2025. un 2026.gadā turpināt minimālās algas paaugstināšanu, lai nosegtu dzīves dārdzības pieaugumu un mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskus.

Partneri apņemas nodrošināt aizsardzībai finansējumu 3% no iekšzemes kopprodukta līdz 2027.gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu - 2,5% no IKP līdz 2026.gadam.

Plānots atbalstīt latviešu valodas apguvi kā vienotas sabiedrības pamatu un pilnībā pāriet uz vispārējo izglītību valsts valodā līdz 2025.gadam, nodrošinot vienotu sistēmu, kas piedāvā iespējas apgūt latviešu valodu katram pieaugušajam.

Jaunā valdība apņemtos paplašināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Plānots ieviest ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem, nodrošinot veselības nozares publisko finansējumu 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas.

Savukārt, lai mazinātu birokrātiju un valsts pārvaldi padarītu elastīgāku, valdība apņemas vairāk uzticēties uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa, dodot iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Plānots arī izvirzīt skaidrus sasniedzamos mērķus valsts budžeta programmām un regulāri vērtēt rezultātus, pārskatot un optimizējot esošos pārvaldes procesus, funkcijas un tam paredzēto finansējumu.

Topošie partneri valdībā plāno noteikt un atbalstīt prioritārās eksporta specializācijas jomas un jaunuzņēmumus. Tāpat plānots palielināt izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju.

Vēl netapusī valdība iecerējusi būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Paredzēts uzlabot ekonomikas konkurētspēju, mazināt ienākumu nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināt ēnu ekonomiku. Vēl partneri plāno apņemties vienkāršot nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu.

Politiķi plāno stiprināt tiesu neatkarību un tienešu spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Topošā valdība plāno apņemties attīstīt tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēt tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju.

Partneri iecerējuši paplašināt mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu.

Sadarbības partneri apņemtos sekmēt aktīvu dzīvesveidu - plānots modernizēt sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem iecerēts atbalstīt augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību.

Topošā valdība plāno paaugstināt Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles pārvaldības modeli.

Politiķi apņemas mazākuma daļu no tirgus orientētām publiskām kapitālsabiedrībām kotēt biržā, kā arī ieviest labas pārvaldības principus un mazināt ierēdniecības pārstāvību kapitālsabiedrību padomēs.