Trešdaļa darba ņēmēju uzskata, ka viņu darba laiks negatīvi ietekmē miega režīmu, liecina personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") aptaujas par darba grafika ietekmi uz miega kvalitāti rezultāti.

Darba grafikam ir nozīme

Aptauja atklāja, ka no tiem, kuri strādā fiksētā darba grafikā, negatīvu ietekmi uz miegu izjūt 27% respondentu, tikmēr maiņu darbā strādājošie ir daudz vairāk pakļauti miega traucējumiem - gandrīz 58% aptaujāto norādījuši, ka viņu darba grafiks negatīvi ietekmē miega kvalitāti. Savukārt pašnodarbinātie, kuriem parasti ir lielāka kontrole pār savu darba laiku, negatīvas sekas izjūt retāk, to norādīja vien piektdaļa aptaujāto.

"Ir nozares, kur nepieciešams strādāt vai būt modriem visu diennakti. Lielākajai sabiedrības daļai darba dzīve ir pielāgota - no rīta ceļamies, dodamies uz darbu, bet vakarpusē beidzam strādāt. Tiem, kuri strādā maiņu darbu, nepieciešams strādāt arī naktīs, agri no rīta vai arī vēlu vakaros. Tas nozīmē, ka darba dēļ šiem cilvēkiem tiek jaukta "iekšējā pulksteņa" darbība un viņi darbojas pretēji ne tikai sava organisma vēlmēm, bet arī dabiskajām pasaules norisēm. Veselības problēmas, ko izraisa strādāšana netipiskās stundās, sauc par maiņu darba slimību," skaidro Marta Celmiņa, Latvijas Miega medicīnas biedrības prezidente, miega speciāliste. "Cilvēkiem, kuri strādā netradicionālos diennakts laikos, ir grūtāk iejusties sabiedrībā, plānot laiku ar ģimeni un draugiem. Haotisks diennakts ritms un maiņu darba slimība var izpausties ne tikai kā bezmiegs un miegainība, bet arī kā garastāvokļa problēmas, zemāka produktivitāte darbā."

Produktivitāte un hronotipi

Cilvēka produktivitāte lielā mērā ir saistīta ar viņa hronotipu jeb dabisko dienas ritmu. Aptaujas rezultāti rāda, ka katrs trešais jeb 34% respondentu visproduktīvāk jūtas no rīta līdz pēcpusdienai, kas atbilst t.s. "rīta cilvēkiem". Savukārt tikai 3% aptaujāto norādījuši, ka tieši nakts stundas ir viņu produktīvākais darba laiks.

"Cilvēki iedalās vairākos hronotipos. Hronotipi raksturo cilvēka optimālos aktivitātes, produktivitātes un miera periodus diennakts griezumā. Lai gan lielākoties darba vidē pieņemts konkrēts darba laiks - piemēram, no 8.00 līdz 17.00, darbinieku produktivitāte varētu uzlaboties, piemērojot darba laiku katra individuālajam hronotipam. Protams, ne visos amatos tas ir iespējams, bet, kur tā ir - "nestandarta" darba stundas varētu nākt par labu gan pašam darbiniekam, gan uzņēmumam," komentē Marta Celmiņa.

Nogurums darbā

Nogurums ir viena no izplatītākajām pazīmēm, kas ietekmē gan produktivitāti, gan vispārējo labsajūtu. Tas ne tikai mazina spēju efektīvi veikt darba pienākumus, bet arī atstāj ietekmi uz emocionālo un fizisko veselību. Aptaujas rezultāti rāda, ka darbā bieži nogurumu izjūt gandrīz trešdaļa respondentu, kamēr to vispār neizjūt tikai 5%. Tas norāda uz to, ka lielākā daļa darbinieku ikdienā sastopas ar fizisko vai garīgo izsīkumu.

Noguruma tendence darbā mainās atkarībā no vecuma. Jaunākajās vecuma grupās, īpaši vecumā no 26 līdz 39 gadiem, vairāk nekā 80% respondentu atzīst, ka dažreiz vai bieži izjūt nogurumu darbā. Savukārt vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem šis rādītājs samazinās līdz 75%, bet vecuma grupā virs 50 gadiem tie ir 74%.

"Miegs ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku fizisko un mentālo veselību, hronisks nogurums arī var radīt izdegšanu. Lai veicinātu darbinieku labbūtību un darba produktivitāti, uzlabojot kopējos uzņēmuma rezultātus, ir svarīgi attīstīt atbalstošu un iekļaujošu darba vidi, taisnīgu darbu un slodzes sadalījumu," komentē "Alma Career Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. "Pēc pandēmijas darba vidē arvien izplatītāka kļuva tendence apvienot attālinātas darba dienas ar darbu birojā jeb strādāt hibrīdformā amatos, kur tas ir iespējams. Kā liecina iepriekš veiktie "Alma Career Latvija" aptaujas rezultāti, šāda darba organizācija veicina darbinieku apmierinātību un mazina darbinieku neapmierinātības un izdegšanas riskus."

Aptauja par darba grafika ietekmi uz miega kvalitāti norisinājās interneta vidē 2024.gada novembrī, kopumā aptaujājot 770 darba ņēmējus dažādās vecuma grupās.