Vai šobrīd ir apdraudēta mūsu kultūras mantojuma uzraudzība? Šādas bažas radušās pēc tam, kad negaidīti uzteikts darbs arhitektam Jurim Dambim, kurš izveidojis Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi un 35 gadus to arī vadījis, rūpējoties, lai, piemēram, Vecrīgā netaptu ēkas, kas sabojātu vēstursiko vidi, vēstī ZIŅneši.

Darbu Jurim Dambim pēkšņi uzteikusi Kultūras ministrija, tāpēc bažās par nākotni, pārvaldes darbinieki bija uz sarunu izsaukuši kultūras ministri.

Nacionālajā Kultūras mantojuma pārvaldē valda šaubas un neziņa vai tās augsti kvalificētie darbinieki spētu sadarboties ar vadītāju, kurš ir mazāk kvalificēts.

Kamēr vairumam pārvaldē strādājošo ir doktora grādi viņu specialitātēs un desmitiem gadu ilga pieredze, Kultūras ministrija konkursā meklē jaunu Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes vadītāju, kuram prasīts tikai bakalaura grāds humanitārajās zinātnēs un trīs gadi kultūras mantojuma pārvaldībā.

Pārvaldes uzraudzītajā kultūras pieminekļu sarakstā ir ap 9000 objektu. Tajā skaitā visa Vecrīga, vēsturiskais centrs, baznīcas, kultūrbūves, memoriāli, pilis, pilskalni. Līdzās restaurācijai un saglabāšanai iestāde arī rūpējas par piemenekļu pielāgošanu mūsdienu sabiedrības vajadzībām. Pēc tikānās ar pārvaldes darbiniekiem, Kultūras ministre sola, ka neprofesionāli darbā neņems, bet izsludinātajā konkursā neko nemainīs.

Juris Dambis kameras priekšā runāt nevēlējās, bet norādīja acīmredzamu pārvaldes paveikto, dalījās ar Baltijas valstu vecpilsētu attēliem, kur skaidri redzams, kā Rīgā izdevies saglabāt vēsturiskās apbūves ainavu, bet Tallinas un Viļņas Vecpilsētām nē.

Kamēr meklēs Jura Dambja pēcteci, viņa pienākumus varētu pildīt pārvaldē strādājošā Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne. Ja konkurss beigsies bez rezultāta, ministre solījusi izsludināt jaunu jau ar augstākām prasībām. Tikmēr Dambim piedāvāts kļūt par ministres ārštata padomnieku bez atlīdzības Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības jautājumos, ko viņš noraidījis.