Pixabay.com/
COVID-19 radītā ekonomiskā situācija ir smagākā kopš 2008.gada krīzes un skar uzņēmējus vistiešākajā veidā: izdevumi būtiski nemazinās, ja ne pat pieaug, savukārt ieņēmumu plūsma ir gandrīz apstājusies. Kā rīkoties uzņēmējiem, kuriem, visticamāk, ir noslēgts ne viens vien līgums ar piegādātājiem, sagādniekiem, reklāmas aģentūrām un citiem sadarbības partneriem? Vai COVID-19 radītā ārkārtas situācija var būt iemesls līguma darbības apturēšanai vai pārtraukšanai? Skaidro juristi.
Vai COVID-19 skaitās kā “force majeure”?
Nepārvaramas varas jeb “force majeure” apstākļi ir minēti praktiski visos līgumos, bet uzņēmumi reti pievērš šim punktam uzmanību, fokusējoties uz pamata informāciju, kas tiešā veidā skar darījuma būtību. Ņemot vērā COVID-19 izraisītās pandēmijas apmērus, šķiet tikai loģiski beidzot šo punktu izmantot, atzīstot to par zaudējumu atlīdzības prasījumu izslēdzošu apstākli, bet vai tā tiešām ir?
Nepārvaramas varas apstākļi sastāv no četriem elementiem:
- notikums, no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;
- saprātīga persona līguma noslēgšanas brīdī notikumu nevarēja paredzēt;
- notikums nav noticis puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ;
- notikums saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet arī neiespējamu.
COVID-19 ir notikums, no kura nebija iespējams izvairīties un paraksttiesīgā persona līguma slēgšanas brīdī notikumu nevarēja paredzēt. Tāpat tas nav noticis līguma slēdzēju rīcības dēļ. Punkts, kas liedz attiecināt “force majeure” apstākļus uz visiem uzņēmumiem, kuru finansiālais stāvoklis ir pasliktinājies COVID-19 pandēmijas izraisītās ārkārtas situācijas ietekmē, ir pēdējais, jo ārkārtas situācija tiešā veidā aptur vai ietekmē tikai noteiktu nozaru uzņēmumu darbību. Tātad ne visi uzņēmumi ir tiesīgi izmantot nepārvaramo varu jeb “force majeure” kā attaisnojumu līguma saistību nepildīšanai.
Uz kādiem uzņēmumiem nepārvaramās varas punkts ir attiecināms?
Nozare, kuru COVID-19 ārkārtas ierobežojumi ir skāruši vistiešākajā mērā, ir starptautiskie pasažieru pārvadājumi. Ir aizliegts ieceļot un izceļot no valsts, tātad valdības lēmuma dēļ ir apturēta uzņēmuma darbība līdz tālākajiem rīkojumiem. Tas attiecas arī uz pasākumu rīkotājiem, jo ir izsludināts likums, kas aizliedz cilvēku pulcēšanos. Ir neiespējami nodrošināt koncerta norisi nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Tagad šajā kategorijā ir tie uzņēmumi, kuri valdības lēmumu dēļ nav spējīgi strādāt.
COVID-19 vairumam uzņēmumu nav iemesls saistību nepildīšanai
Slēgtas kafejnīcas, restorāni un ātrās ēdināšanas iestādes, samazinājies mazo tirgotāju pārdošanas apjoms, saīsināti darba laiki praktiski visās tirdzniecības vietās, apstājusies tūrisma nozare, kavēta preču un izejas materiālu piegāde, pakalpojumu nozarē būtiski krities pieprasījums, tirgus panīkums iestājies arī kustamo un nekustamo īpašumu jomā, utt. Var teikt, ka COVID-19 pandēmija ir skārusi ikvienu uzņēmumu Latvijā un ir tikai loģiski, ka ieņēmumu samazināšanās laikā tiek pārskatīti izdevumi un līdz ar to arī ar citiem komersantiem noslēgtie līgumi. Bet! Vairums uzņēmumu tomēr nevar līgumsaistību pārtraukšanā atsaukties uz “force majeure”, jo uzņēmuma darbība ir tikai apgrūtinoša, ne neiespējama. Izmantojot citus pakalpojumu sniegšanas veidus, adaptējoties situācijai un mainot biznesu, pagaidu, COVID-19 radītajā pasaulē esot iespējams izdzīvot. Bet, kas attiecas uz līgumsaistību pārtraukšanu vai “iepauzēšanu”, ja tomēr tāda ir biznesa izdzīvošanas nepieciešamība, katrs noslēgtais līgums ir jāskatās atsevišķi. Pats būtiskākais, ka līgumpartneriem ir jāvadās no noslēgtā līguma teksta, kas parasti ir specifisks un individuāls. Tādēļ aicinām pirms saziņas ar savu līgumpartneri konsultēties ar savu juristu un kopīgi izstrādāt paziņojuma tekstu, skaidro “EIRO TEMĪDA” ZJPB vadītājs.
Pixabay.com/