Vai dzīvnieki var saslimt ar to pašu, ko saimnieki?

Pieredzējuši veterinārārsti zina stāstīt, ka, gan studējot literatūru, gan darbojoties ar mājdzīvniekiem, var novērot, ka starp saimniekiem un viņu mīluļiem pastāv savstarpēji mehānismi. Arī tādi, kas var ietekmēt abu pušu veselību.

Vai dzīvnieki aizsargā savus saimnieku?

Tiek uzskatīts, ka dzīvnieki mēdz aizsargāt savus saimniekus pret saslimšanām, tomēr nopietnu, zinātnisku pētījumu tikpat kā nav. Tomēr šādi fakti ir tikuši novēroti. Tik tiešām mēdz gadīties tā, ka dzīvnieks (biežāk suņi) saslimst tieši ar to pašu slimību, ar kuru slimo tā saimnieks. Vēl ir 3 slimību veidi, kurās šī parādība tiek novērota. Tās ir diabēts, astma un nieru slimības. Vairumā gadījumu šī efekta izpausme ir novērojama tieši onkoloģisko slimību gadījumos.. Tā dzīvnieks savu saslimšanu var nodod cilvēkam. Bet saimnieks pretī iegūst iespēju cīnīties ar slimību balstoties uz sava dzīvnieka pieredzes. Nav dzirdēts, ka notiktu otrādi. Tas saistīts ar to, ka cilvēka un dzīvnieka vielmaiņas ātrums ievērojami atšķiras. Proti, dzīvniekam identiska ģenētiska rakstura saslimšana nobriest divos gados, bet cilvēkam aptuveni 10. Reizēm gadās, ka pat diviem dzīvniekiem pēc kārtas tiek konstatētas onkoloģiskas saslimšanas, un vēlāk tās konstatē arī pašam saimniekam. Interesantākais, ka ļoti bieži tieši tajos pašos orgānos un tajos pašos veidos. Tā, protams, var būt tikai nejaušība, ezotēriska parādība vai horizontālās gēnu pārneses efekts kopīgas dzīvošanas apstākļos. Iespējams, jau pavisam drīz kādi pētījumi ieviesīs skaidrību šajā jautājumā.

Ja slimo dzīvnieks – ir vērts pārbaudīties pašam

Kā jau iepriekš minēts – precīzu pētījumu par šo jomu vēl nav. Tomēr speciālistu pieredze liecina – ja ģimenes mājdzīvnieki saskaras ar onkoloģiskām saslimšanām, ir vērts pārbaudīt arī savu veselību. Tas gan nekādā gadījumā nenozīmē, ka uzreiz jāsāk pašam sevī meklēt saslimšanas, jo domu spēkam ir liela loma, jo visas galējības ir bīstamas!