1922. gadā daļa Latvijas baptistu kopienas nolēma pārcelties uz Dienvidameriku. Ieradušies tur, imigranti nodibināja Vārpas ciematu Brazīlijas Sanpaulu štatā.

Tagad tur dzīvo ap 400 latviešu imigrantu pēcteču, un ciema centrā atrodas Brīvības pieminekļa kopija.

Latvieši ļoti cītīgi strādāja, lai attīrītu apmetnes vietu mežā. Iztīrīja aizaugušos džungļus un uzcēla nometni. 10 gadu laikā Vārpa kļuva par dominējošo kultūras un ekonomikas centru reģionā. Ar laiku atmežotā zeme sākusi nest lielāku ražu un ieceļotāji kļuvuši arvien turīgāki. Ģimenes sāka atdalīties no sākotnējās kopienas, no Brazīlijas valdības iegādājoties jaunus zemes gabalus.

„Vārpā” bija jau daudz nolīstu līdumu, izveidoti ceļi, saceltas ēkas. Visur bija redzams latviešu darba rūķu krietnums, gan veidojot privātas saimniecības, gan sabiedriskas dzīves laukā. Kopīgiem spēkiem, kolonistiem labprātīgi ziedojot naudu un darba dienas, − „Vārpas” centrā tika uzbūvēta baznīca ar 1000 sēdvietām un blakus divu stāvu sabiedrisks nams. Tanī laikā tā bija lielākā protestantu baznīca visā Sanpaulu pavalstī.

Avots: Emīls Krieviņš. Jaunā Gaita 1987. gada 162. numurs.