Vai zināji, ka sejas nerva bojājums var skart jebkuru?

Pasmaidīt, saraukt pieri, kustināt lūpas runājot, izbrīnā pacelt uzacis uz augšu, svilpot – šīs ir visiem tik ļoti ierastas un pašsaprotamas kustības, kas veido sejas mīmiku un atklāj mums daudz par cilvēka emocijām attiecīgajā brīdī. Šo muskuļu darbību sejā nodrošina sejas nervs. Ja tas ir bojāts, cilvēkam sejā rodas ne tikai vizuāli redzamas izmaiņas, bet arī problēmas ar runu, mīmiku, emocijas, muskuļu kontrakciju. Kāpēc cilvēkam var rasties sejas nerva bojājumi un kā to labot? Skaidro Jānis Zariņš, kvalificēts mikroķirurgs, plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas speciālists no Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra.

Sejas nerva bojājums var skart cilvēku jebkurā vecuma grupā

“Maldīgs ir priekšstats, ka sejas nerva bojājums var skart tikai gados vecākos,” skaidro J.Zariņš “Patiesībā vecuma grupas var būt visdažādākās, jo sejas nerva bojājums var būt gan iedzimts, gan iegūts dzīves laikā. Pat dzemdību laikā var rasties situācijas, kuru rezultātā var tikt traumēti gan smadzeņu daļā esošie kodoli, no kuriem nervi sākas, gan nervi ārpusē.”

Viņš norāda, ka sejas nerva bojājuma iemesli var būt:

• Bella paralīze jeb idiopātiska sejas nerva neiropātija, kas ir visbiežākais sejas nerva bojājuma iemesls. Tas parasti ir akūts, visbiežāk vienpusējs perifērā sejas nerva motorā neirona bojājums ar nezināmu etioloģiju un spontānu izveseļošanos 80–90% gadījumu. Tā var notikt pēc vīrusa saslimšanām, kad vīruss, darbojoties pret organismu, var ierosināt nerva bojājumu. Visbiežāk šādos gadījumos tiek skarts vienas puses nervs un tā izpausmes var būt sāpes, siekalu dziedzeru darbības traucējumi un sejas kustību traucējumi;
• Baktēriju radīts iekaisums. Statistika rāda, ka 10% cilvēku abpusējs sejas nervu bojājums rodas pēc saslimšanas ar Laima slimību;
• Tāpat to var radīt vējbakas, gripa, herpes un citi vīrusi. Tie izsauc centrālā nerva bojājumu un paralīzi, ko var redzēt arī sejas nerva darbībā;
• Trauma sejas rajonā – gan trula (sitiens), gan penterējoša (ar asu priekšmetu gūtas), gan barotraumas, ko gūst, piemēram, izpletņlēcēji brīvajā kritienā vai nirēji strauja spiediena samazināšanās dēļ;
• Operācijas laikā, ja tiek veikta pieauss siekalu dziedzera operācija. Sejas nervs var tikt bojāts, cenšoties izņemt ļaundabīgo vai labdabīgo audzēju;
• Vestibilārās švannomas gadījumā, kas visbiežāk var būt tieši gados jauniem cilvēkiem;
• Toksiski, kad alkohola vai dažādu smago metālu saindēšanās var ierosināt sejas nerva paralīzi saistībā ar toksīna iedarbību uz centrālo nervu sistēmu.

Nerva bojājums var būt daļējs vai pilns, kur sliktākajos gadījumos cilvēks nevar pacelt pieri, nevar aiztaisīt acis, nevar pasmaidīt. Tāpat var būt apgrūtināta arī runa un ēšana. Ja cilvēks sāk izjust nerva bojājuma pazīmes, bet izvēlas atcelt ārstēšanu uz vēlāku laiku, var rasties sinkinēze jeb patoloģiska sejas muskuļu kontrakcija, kad līdz ar viena muskuļa kustību nekontrolēti un vienlaicīgi strādā vēl kāds cits sejas rajonā esošs muskulis, piemēram, smaidot cilvēks var sākt šķielēt.

Novērst sejas nerva bojājumu ir iespējams!

J. Zariņš norāda: “Vispirms ir jāsaprot, kas ir šī bojājuma izraisītājs. Ja tā ir infekcija, jācīnās ar tās izraisītāju. Ja tas ir toksīns, tad ir jāpārtrauc toksīna ietekme. Ja tā ir trauma, viennozīmīgi uzreiz jāuzsāk tās ārstēšana. Ir jādodas pie ārsta, lai tas var atrast bojātos nervu galus un mēģināt tos atjaunot pēc iespējas ātrāk.”

Vispirms uzzina tā iemeslus

Tiklīdz novēro kādas nerva bojājumu pazīmes, dodies pie speciālistiem. Diagnozi noteiks gan pēc novērojumiem, gan veicot elektromiogrāfiju. Tā ir neirofizioloģiskās izmeklēšanas metode ar kuras palīdzību novērtē muskuļu un nervu veselību. Talkā var nākt arī kompjūtertomogrāfija un magnētiskā rezonanse, lai saprastu, vai bojājums ir smadzeņu daļā vai ārpus galvaskausa.

Tad uzsāk rekonstrukciju jeb ārstēšanu

Svaigu traumu gadījumos, ja ir aizdomas par nerva šķērsbojājumu, tiks noteikta revīzijas operācija, kuras laikā ārsts veiks nerva izdalīšanu un sašūšanu. Ja ar primāru nerva šuvi to nebūs iespējams veikt, tiks izmantots nerva transplantāts vai cita operācijas tehnika.

Ja trauma bijusi salīdzinoši nesen un nerva spontāna atjaunošanās nav notikusi, tad var veikt dinamisko rekonstrukciju. Tās mērķis ir atjaunot aktīvas kustības sejā un to var veikt ar nervu transpozīcijām, mikrovaskulāru audu pārstādīšanu un citām metodēm. Šīs operācijas var veikt pacientiem aptuveni 1.5 gadu pēc traumas, kad vēl ir iespējama paralizēto muskuļu funkcijas atjaunošana.

Ja pacienta stāvoklis nav piemērots operācijai vai arī bojājums ir noticis sen atpakaļ un muskuļi jau ir aizgājuši bojā, var veikt statisko rekonstrukciju, ar kuras palīdzību tiek uzlabota sejas simetrija un balanss miera stāvoklī. Piemērs: pacelt uzacis, pacelt mutes kaktiņu, utt. Šādu risinājumu vairāk izmanto senioriem, bet tikpat labi var arī kombinēt vairākas metodes.

Sinkinēzes gadījumos var ārstēt arī ar botulīna toksīna injekcijām.

Kas jāņem vērā pēc operācijas?

J.Zariņš iesaka, pirmkārt, sekot līdzi visiem ārstu norādījumiem un regulāri doties uz pārbaudēm. Iespējams, labam rezultātam būs nepieciešamas vairākas mazākas operācijas, lai panāktu maksimāli vizuāli pievilcīgu funkcionālo un estētisko izskatu. Otrkārt, lai muskulis neatrofējas un lai tas tiktu stimulēts, nāksies atlicināt laiku fizioterapijai: elektromiostimulācijām un mīmikas vingrinājumiem.

Sazināties ar Jāni Zariņu, uzdot sev interesējošos jautājumu un pieteikties vizītē vari, rakstot uz janis.zarins@mcl.lv.