Valsts drošības dienests (VDD) vakar veicis izmeklēšanas
darbības ar nu jau bijušo Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Tatjanu Ždanoku
(LKS) saistītos objektos.

VDD aģentūrai LETA apstiprināja, ka dienests vakar veica
kriminālprocesuālās darbības divos ar Ždanoku saistītos objektos.
Kriminālprocesuālo darbību rezultātā izņemti datu nesēji, piezīmes un
dokumenti. Patlaban dienestā ir sākta izņemto materiālu analīze.

Kriminālprocesuālās darbības pret minēto personu VDD veica
šā gada februārī sāktajā kriminālprocesā par iespējamu sadarbību ar Krievijas
specdienestiem, apliecināja dienestā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka,
visticamāk, minētās izmeklēšanas darbības veiktas, jo Ždanoka, vairs nebūdama
EP deputāte, ir zaudējusi deputāta imunitāti.

Ar Ždanoku aģentūrai LETA neizdevās sazināties, jo viņas
tālrunis ir izslēgts. Aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiāla informācija
liecina, ka pašlaik Ždanoka neuzturas Latvijā. Ždanokai pašai neesot
informācijas, ka viņas statuss lietā būtu mainīts, līdz ar to viņa joprojām
esot lieciniece.

VDD marta vidū paziņoja, ka sācis kriminālprocesu pret
toreizējo EP deputāti Ždanoku par iespējamo sadarbību ar Krievijas
specdienestiem.

Janvāra beigās dienests presei paziņoja, ka izvērtēs
informāciju par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Martā
VDD aģentūrai LETA apstiprināja, ka dienests Ždanokas darbības turpina vērtēt
kriminālprocesā un kriminālprocesu pret Ždanoku dienests sācis 22.februārī.

Nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka
Ždanoka vismaz kopš 2004.gada regulāri atskaitījās Krievijas Federālā drošības
dienesta (FSB) darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu
rīkošanai, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs
"Re:Baltica". E-pastu sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā
izdevuma "The Insider" rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar
"Re:Baltica", igauņu portālu "Delfi" un Zviedrijas
laikrakstu "Expressen".

Ždanoka pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu.
Savā paziņojumā masu medijiem viņa nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet
uzsvaru likusi uz to, ka uzskata par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību
iegūtu personīgu dokumentu saturu. Viņa arī mediju publikāciju mēģinājusi
sasaistīt ar viņas it kā "antifašistisko darbību".

"Gribu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka personīgā
elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir
nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas pati
par sevi ir kriminālnoziegums," teikts ziemā izplatītajā Ždanokas
paziņojumā, kurā viņa apgalvo, ka nebija sadarbojusies un nesadarbojas ne ar
kādiem citiem specdienestiem.

VDD janvāra beigās paziņojumā presei sniedzis vērtējumu par
publiski izskanējušo informāciju par Ždanokas darbībām laika posmā no 2005.gada
līdz 2013.gadam.

VDD toreiz norādīja, ka līdz 2016.gadam Latvijas normatīvais
regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts
organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc masu mediju publicētā
informācija par laiku no 2005. līdz 2013.gadam nekvalificējoties kā noziegums.

Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus
Latvijas valstij, par ko dienests vēsturiski esot informējis gan tā laika
valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas
saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām neesot bijusi
iespējama. VDD paša vērtējumā, tas šajā laikā esot "mērķtiecīgi īstenojis
pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts
drošībai novēršanai".

VDD vērtējumā, Ždanokas EP deputātes statuss un šā statusa
nodrošinātā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas
aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.

2016.gadā VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības
dienestu un Satversmes aizsardzības biroju rosinājuši pilnveidot Latvijas normatīvo
regulējumu. Viens no iemesliem, kāpēc dienestu skatījumā bija nepieciešamas
izmaiņas, bija Krievijas īstenotās t.s. tautiešu politikas un citu nemilitārās
ietekmes izpausmju radītais apdraudējums, kam atbalstu sniedza arī Latvijas
valstspiederīgie.

Tā rezultātā 2016.gadā spēkā stājās nozīmīgi grozījumi
Krimināllikumā, kas cita starpā paredzēja kriminālatbildību par palīdzību
ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti. Vienlaikus
jāatzīmē, ka šiem grozījumiem nav piemērojams atpakaļejošs spēks, janvāra
beigās paziņojumā pauda VDD.

Valsts drošības dienests (VDD)

Politika

Tatjana Ždanoka

Latvijas Krievu savienība

Current

Valsts drošības dienests (VDD) vakar veicis izmeklēšanas darbības ar nu jau bijušo Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Tatjanu Ždanoku (LKS) saistītos objektos. VDD aģentūrai LETA apstiprināja, ka dienests vakar veica kriminālprocesuālās...

Valsts drošības dienests veicis procesuālās darbības ar Ždanoku saistītos objektos

LETA

Similar news

Loading...