Gluzunovu ceļojums Spānijā piedzīvojis lūzumpunktu. Dodoties apskatīt vareno Gibraltāra virsotni, ģimene maldās pa ieliņām, kas kāpinoties kalna slīpumam - kāpina arī savstarpējās emocijas un viedokļu atšķirības.

Ak, kas par skādi – tieši dienā, kad Gluzunovi lēmuši sasniegt virsotni, pacēlājs, no kura iespējams aplūkot dabas ainavu, nestrādā.

Elīna mēģina jautāt pēc padoma teju visiem, kurus ierauga. Tikmēr Artjoms par viņas gides prasmēm nebūt nav sajūsmā: "Ja Elīna būs gids, mēs nekur netiksim..."

Abu starpā rodas domstarpības, maldīšanās un sagurums dara savu. Elīna ir tiktāl izvesta, ka nevar sameklēt nevienu labu vārdu, kā tikai sūkstīšanos par ceļojumu, kas izvērtusies teju par katastrofu. Artjoms arī nepalīdz, tikai atgādina, ka Elīna esot nemākulīga, un tas viņu aizvaino. Artjoms palīdzību no malas arī nebija gatavs pieņemt.

Abu vārdu apmaiņa kāpinās: aizvainojumi, aizrādījumi par bērnu nepieskatīšanu un vēl... "Es tevi reāli ienīstu!" Elīna teic Artjomam, uz ko viņš atbild, ka to jau zina.