Veselības pārbaude kā dzīvnieka laimīga mūža kvalitātes pamats

Cilvēkam būtu nepieciešama veselības pārbaude katru gadu, neatkarībā no pašsajūtas. Bet kā ir ar dzīvniekiem? Par to, cik nozīmīgas dzīvniekiem ir regulāras veselības pārbaudes, stāsta veterinārās klīnikas “Hīrons” veterinārārste Lita Konopore.

“Savlaicīgām un regulārām veselības pārbaudēm ir milzīga nozīme. Īpaši svarīgas profilaktiskās pārbaudes kļūst apmēram līdz ar piekto dzīvnieka mūža gadu. Tomēr daudz darāmā ir arī tad, kad dzīvnieks ir jauns,” uzsver speciāliste. “Diemžēl, dzīvnieku īpašnieki reti zina, ka jaunam dzīvniekam var noņemt asins analīzes, lai izveidotu tādu kā standarta karti rādītāju salīdzināšanai mūža garumā. Ir pierādīts, ka bioķīmiskie un daļēji arī hematoloģiskie rādītāji mūža garumā veselam dzīvniekam ir gandrīz nemainīgi. Tas nozīmē, ka, zinot, piemēram, gada vecuma dzīvnieka analīžu rādītājus, brīdī, kad dzīvnieks sāk novecot un rādītāji sāk mainīties slēptas slimības ietekmē, šīs izmaņas uzreiz ir analīzēs pamanāmas. Tad veterinārārsts var sākt savlaicīgi rīkoties, lai atveseļotu dzīvnieku un paildzinātu viņa mūžu, padarot to priekpilnu un kvalitatīvu. Ja nav zināmi ideālie dzīvnieka jaunības veselības rādītāji, tad slēptas slimības radītās izmaiņas var kļūdaini tikt noturētas par normu.”

Viņa turpina – “Katrs mēs esam individuāls, tāpēc ļoti svarīgi zināt šos te normālos "zelta" rādītājus, kādi ir dzīvniekam, kad viņš ir vesels. Tas ļauj objektīvi novērtēt parametrus, kad dzīvnieks ir saslimis”. Viņa uzsver, ka dzīvnieki neprot runāt, tāpēc tas ir cilvēka pienākums rūpēties par dzīvnieka veselību un labsajūtu. “Mājdzīvnieks jāved pie ārsta katru gadu, lai veiktu klīnisko apskati un slimības aizdomu gadījumā salīdzinātu rādītājus un pārliecinātos, ka datu izmaiņas radušās tikai vecuma dēļ, nevis slimības dēļ,” tā veterinārārste, “sekojot vecuma posma izmaiņām, iespējams laicīgi pamanīt un veiksmīgi novērst iespējamās ar vecumu saistītās slimības, kā piemēram – nieru mazspēju, sirds mazspēju, aknu problēmas. Atbilstoši rīkojoties – ieviešot korekcijas dzīvnieka ēdināšanā, dzīvesveidā un lietojot zāles, dzīvniekam ir iespēja dzīvot daudz ilgāk un kvalitatīvāk”.

Ja dzīvnieks nonācis pie saimnieka jau pieaugušā vecumā, tad asinis būtu jānoņem brīdī, kad dzīvnieks jūtas un izskatās labi – tad, kad viņam viss kārtībā. Piemēram, runājot par cilvēkiem, cilvēks var doties pie ārsta uz pārbaudi, teikt, ka viņam viss kārtībā, nav sūdzību, bet izmērot temperatūru, termometra stabiņš rāda 37 grādus. Iespējams, ka šī ir indivīda normālā temperatūra, bet, par cik rādītāji nav noskaidroti iepriekš, ārsti sāk satraukties un meklēt iemeslus šai temperatūrai, tāpat ir ar dzīvniekiem.

Veterinārārste vēlas vērst uzmanību tam, ka vest dzīvnieku pie veterinārārsta tikai gadījumos, kad dzīvniekam ilgstoši kaut kas nav kārtībā, nav tālredzīgi – “Diemžēl, ja slimība ir ielaista par tālu, to vairs nav iespējams izārstēt. Vai arī slimība ir ļoti progresējusi, un saimniekam nav līdzekļu, lai izārstētu dzīvnieku, kā arī ārstēšanas process un atlabšana ir daudz ilgāka un dārgāka, kā tas būtu gadījumā, ja slimība tiktu novērsta pašā saknē”.
Veterinārā klīnika “Hīrons” aicina cilvēkus rīkoties proaktīvi un rūpēties par savu un četrkājaino mīluļu veselību.