VIDEO: Kultūras ministrija neredz pamatu tiesvedībai aktieru pārpirkšanas lietā

Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis 6. jūnijā veltīja visai skarbus vārdus Dailes teātra direktora Jura Žagara un mākslinieciskā direktora Viestura Kairiša, virzienā, pārmetot tiem par aktieru pārpirkšanu. Savu strīda pusi skaidrojis arī Dailes teātris. Kultūras ministrijai un Latvijas Kultūras akadēmijai ir sava nostāja šajā jautājumā, skaidro LTV raidījums "Panorāma".

Kultūras ministrija un teātra eksperti norāda, ka nav juridiska pamata tiesvedībai par jauno aktieru pārpirkšanu, reaģējot uz Alvja Hermaņa, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja, izplatīto paziņojumu. Viņš ir paudis gatavību vērsties tiesā pret Dailes teātri, saistībā ar jauno aktieru pārpirkšanu.

Neskatoties uz to, ka teātri Latvijā saņem valsts finansējumu, apmēram pusi no sava budžeta tie iegūst paši, un tādēļ tie var brīvi noteikt aktieru atlīdzību. Laiki, kad aktieriem bija jāstrādā vienā teātrī ilgus gadus, ir pagājuši.

Jo valsts kapitālsabiedrības – viņas operē brīvajā tirgū un konkurē arī par cilvēkresursiem. Līdz ar to nav aizliegts cilvēkiem pāriet no vienas darbavietas uz citu," Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" norāda Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš.

Viņš apliecina, ka visi teātri darbojas konkurējošā brīvajā tirgū, lai gan tie saņem valsts finansējumu. "Visi valsts teātri pēc savas juridiskās formas ir valsts kapitālsabiedrības, līdz ar to viņas darbojas kā privātā tirgus dalībnieki," skaidro Zariņš.

Turklāt arī algas varot noteikt, kādas vēlas. Nekādā gadījuma nedrīkst pieļaut konkurences pārkāpumus, vienojoties par algām. Valsts teātriem ik gadu tiek piešķirtas budžeta dotācijas, balstoties uz vienotu formulu, kas balstās uz dažādiem kritērijiem, tādējādi nodrošinot to vienlīdzību. Šogad Jaunajam Rīgas teātrim tika piešķirti vairāk nekā divi miljoni eiro, savukārt Dailes teātrim – vairāk nekā trīs miljoni eiro, jo tas ir lielāks teātris. Otru pusi savas budžeta teātri iegūst paši.

"Kultūras akadēmija neizvirza nekādus nosacījumus, kur aktierim ir jāspēlē pēc akadēmijas beigšanas, un patiesībā akadēmijas absolventiem šis viss tagad glaimo, ka ir vairāk teātru, kuri cīnās par akadēmijas absolventiem. Izņemot Liepājas teātra jauniešus, kuri mācījās Liepājas universitātē, visi pārējie ir beiguši Kultūras akadēmiju,” norāda Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras vadītāja Līga Ulberte.

Aktieru tirgus, kā princips brīvais aktieru tirgus, kur aktieri paši var izvēlēties, kur viņi strādā un kurš piedāvājums viņiem šķiet izdevīgāks vai interesantāks, tas ir absolūti normāli.

Notikums varētu radīt pamatu diskusijām par esošo situāciju un jautājumu par to, vai aktieriem ir jāstrādā noteiktā teātrī. Tomēr šāda prakse jau sen nav pieņemta pasaulē, un gan eksperti, gan amatpersonas to vērtē ar piesardzību.

"Šī tradīcija, ka katrs konkrētais kurss ir domāts konkrētam teātrim, viņa ir tāda nerakstīta un ilgstoši iestrādājusies, bet tas nenozīmē, ka tā ir vienīgā iespējamā. Jo teātri jau nefinansē šo aktieru izglītību. To finansē Kultūras ministrija, un ir daļa aktieru, kas aiziet uz šiem domātajiem teātriem, kam ir domāts sākotnēji šis kurss," norāda Zariņš.

Tomēr ministrijai svarīgākais ir tas, ka pēc studijām aktieris paliek darbā šajā nozarē kopumā, nevis pievēršas citām profesijām vai pamet teātra jomu.

"Mēs arī Kultūras akadēmijā vairāk sliecamies uz to, ka vairs neveidot īpaši kādam teātrim kursus, bet mūsu uzdevums ir sagatavot labus aktierus. Tālāk viņi paši var izvēlēties un mēģināt sevi piedāvāt. Vai arī kāds viņu noskata un aicina. Tā ir viņu izvēle,” norāda Latvijas Kultūras akadēmijas

Ministrija nākamnedēļ plāno sasaukt Teātra padomes sēdi, kurā konfliktā iesaistītās puses varētu sēsties pie viena – sarunu galda.

Nākamnedēļ ministrija plāno sasaukt Teātra padomes sēdi, kurā iesaistītās konflikta puses varēs sapulcēties pie sarunu galda un risināt strīdīgo situāciju.