83 gadu šodien aprit leģendārajai latviešu aktrisei Astrīdai Kairišai.

Aktrisei teātra zinātniece Rita Melnace veltījusi vārdus: “Teātra vēsturē viņa ieies kā 70., 80., 90. gadu Nacionālā teātra vadošā aktrise, izcila psiholoģijas un jūtu pasaules atklājēja. Viņa bija ļoti savdabīga personība, man liekas. Kādreiz saka – aktierim ir jābūt amorfam kā tādam mālam, no kā var visu veidot. (..) Viņa bija tā aktrise, kas nebija līdz galam uz skatuves atminama. Un tieši tas viņas noslēpums, manuprāt, arī bija viņas lielākais trumpis mākslā. Jo vienmēr palika, kur iet dziļumā un plašumā.”

Astrīda Kairiša beigusi Dailes teātra 3. studiju 1962. gadā, pēc tās absolvēšanas pieņemta darbā Liepājas teātrī, kur nostrādājusi pirmos piecus gadus, kļūstot par Irmgardes Mitrēvices un Nikolaja Mūrnieka audzēkni.

1968. gadā viņa pārnāca uz Rīgu un līdz pat 2019. gadam strādāja Latvijas Nacionālajā teātrī, kur, kā norādīja teātra pārstāvji, pateicoties savam talantam, savai skatuviskajai harismai un personībai, kļuva par sava veida teātra simbolu.

Viņas nozīmīgākās lomas teātrī ir Zane izrādē “Pūt, vējiņi!”, Jūlija “Liliomā”, Antonija “Skroderdienās Silmačos”, Natālija Petrovna “Mēnesī uz laukiem”, Liena “Mērnieku laikos”, Ieva “Indrānos”, Spānijas Isabella un daudzas citas, bet mūža virsotne – Spīdolas loma 1985. gadā iestudētajā Raiņa “Uguns un nakts”.

Teātrī arī atzīmēja, ka lielāko atpazīstamību ne tikai Latvijas, bet visas bijušās Padomju Savienības mērogā Astrīdai Kairišai sagādāja viņas kinolomas – Laura “Ezera sonātē”, Zane “Pūt, vējiņi!” kino versijā, Ieva “Tauriņdejā”.

Viena no viņas pēdējām lomām bija izrādē “Ezeriņš”, bet pati pēdējā – Zane vecumdienās jau pieminētajā Raiņa “Pūt, vējiņi!” 2018. gadā.

Izcilā aktrise mūžībā devās 2021. gadā, neilgi pirms savas 80 gadu jubilejas.