Pašvaldības kompetencē ir izlemt, vai pilsētvides reklāmās līdzās latviešu valodai var izmantot arī svešvalodu, aģentūrai LETA sacīja Valsts valodas centra (VVC) direktora vietniece, Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe.

Kā vēstīts, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadītāja Dana Bjorka paudusi, ka

Rīgas dome traucē teātrim pildīt valsts deleģētos uzdevumus, kavējot reklāmu izvietošanu krievu valodā.

Lūgti komentēt šo situāciju, VVC norādīja, ka Valsts valodas likums nosaka, ka valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību sniegtajai informācijai ir jābūt tikai valsts valodā.

Vienlaikus likumā noteikti izņēmuma gadījumi, kad sabiedrībai pieejamās vietās pieļaujama arī svešvalodas izmantošana. Piemēram, informējot par starptautisko tūrismu vai starptautiskiem pasākumiem. Izņēmuma gadījumi attiecas uz visām svešvalodām, un krievu valodai nav noteikts īpašs statuss.

Par svešvalodas izmantošanu pilsētvides reklāmās lemj pašvaldība. "Pati pašvaldība zina labāk, kas notiek tās administratīvajā teritorijā," norādīja Rēķe, piebilstot, ka VVC var tikai ieteikt, kuriem izņēmuma gadījumiem varētu atbilst svešvalodas izmantošana.

Normatīvais regulējums attiecībā uz publisku informāciju neparedz izdalīt, pēc kā informāciju varētu izvietot svešvalodā. Piemēram, vai mērķauditorija ir krievvalodīgie iedzīvotāji.

"Principā jāuzrunā ir vietējā sabiedrība, un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām vietējā pašvaldība ir jāuzrunā tikai valsts valodā," akcentēja Rēķe.

VVC ieskatā, pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir "aktuāla nepieciešamība pēc mērķtiecīgas valsts valodas aizsardzības politikas", un valstij ir pienākums "ar visiem līdzekļiem" gādāt par to, lai latviešu valoda patiešām pildītu savu valsts valodas funkciju - būtu par sabiedrības kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu.

VVC ieskatā, valsts valodas lietošana ir prioritāra, tā lietojama pilsētvidē, izkārtnēs un reklāmās.

Ja līdztekus valsts valodai informācijā lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā, paredz likums.

LETA jau rakstīja, ka Bjorka domes rīcību uzskata par kaitniecisku un neētisku, un teātris neizslēdz tiesāšanos, to viņa pauda intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes". Tāpat ir uzrunāta Kultūras ministrija (KM).

Teātra vadītāja uzsvēra, ka tā darbībai ļoti būtiska ir arī reklāma. Tomēr līdz ar šādu domes rīcību tam nav instrumenta visas auditorijas uzrunāšanai pilsētvidē.

Teātra vadītāja arī paskaidroja, ka tam patlaban nav vizuālu reklāmu Rīgas pilsētvidē, un 1.augusts bija pēdējā reize, kad Rīgas pašvaldība saskaņoja izrāžu reklāmas izvietošanu.

Tikmēr Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA), kurš iepriekš ir aicinājis veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai aizliegtu krievu valodas izmantošanu pilsētvidē, aģentūrai LETA apgalvoja, ka galvaspilsētas pašvaldība reklāmas un afišas izvērtē atbilstoši Tieslietu ministrijas jaunajai interpretācijai un laika garam.

Līdztekus KM norādīja, ka Čehova teātra komunikācijā ir jāizmanto krievu valoda, lai sekmīgi uzrunātu savu skatītāju, kā arī saziņā ar auditoriju teātris strikti ievēro Valsts valodas likuma normas, gan informējot par izrādēm, gan nodrošinot izrāžu tulkojumu valsts valodā.

KM norāda, ka tā meklēs risinājumus, lai Čehova teātris var pilnvērtīgi nodrošināt tā stratēģiskā mērķa īstenošanu.

Tai pat laikā pašvaldība lūgusi Valsts valodas centra kā kompetentās iestādes viedokli šajā jautājumā.