“Zārka ēnā”, jeb no bērna kājas apbedīšanā

Šajā rudenīgajā veļu laikā piedāvājam sarunu ar Mārtiņu Štreihfeldu, pirmā privātā apbedīšanas biroja, SIA “Latona Ltd”, vadītāju. Mārtiņš ir dzimis un audzis apbedītāju ģimenē, kur sarunas par aizgājējiem, to izvadīšanu un bērēm bija ikdienas sastāvdaļa. Gadiem ejot, Mārtiņš ir pārņēmis ģimenes biznesu, un šobrīd aktīvi tajā darbojas jau 18 gadus.

Kur un kad rodami "Latona Ltd" aizsākumi, un kā izlēmāt darboties šajā nozarē?

SIA “Latona Ltd” 1992. gadā dibināja mani vecāki – Ruta un Edmunds Štreihfeldi, un tas bija pirmais privātais pilna pakalpojumu spektra apbedīšanas birojs Rīgā. Sākums tam visam radās, kad 1990. gadā Ruta apbedīja savu tēvu un saskārās ar to, ka nav uzņēmuma, kura piedāvājumā būtu pilna spektra apbedīšanas pakalpojumi. Bēres organizēt bija neērti – vajadzēja meklēt, kur iegādāties zārku, kurš izraks kapu, kurš aizgājušo aizvedīs, aiznesīs un izvadīs. Apglabājot savu tēvu, Ruta ieminējās Edmundam par ideju izveidot savu apbedīšanas biroju, kur visi apbedīšanas pakalpojumi un formalitātes tiktu sakārtotas vienuviet.

Edmunds bija studējis Vācijā, un viņa kursabiedra sievai jau tajā laikā bija apbedīšanas birojs Vācijā. Edmunds ar Rutu iekāpa vilcienā un devās uz Vāciju ar domu rūpīgi noskaidrot: “Kas ir apbedītājs, un ko viņš īsti dara?” Pēc apspriedes vecāki nolēma, ka to paši spēs realizēt arī Latvijā. Saņēmuši visu nepieciešamo informāciju, tika slēgta esošā rūpala (rožu audzēšana), un iesākta jauna – apbedīšanas nozarē.

Viņi vēlreiz devās uz Vāciju uz pārrunām ar studiju biedru, un atgriezās ar nelielu finansiālo atbalstu, kā arī 1978. gada Mercedes-Benz katafalku. Tika iegādāta ēka Ģertrūdes ielā 58, un 1992. gada maijā atvērts birojs. Tas Ģertrūdes ielā 58 atrodas arī mūsdienās. Šobrīd uzņēmumā darbojos es, Mārtiņš Štreihfelds kopā ar savu mammu Rutu un māsu Ingu, bet tēvs Edmunds devās viņsaulē pērnā gada decembrī.

Ar ko jūsu uzņēmums ir īpašs, kāda ir tā pievienotā vērtība?

Mūsu uzņēmums ir īpašs ar to, ka šajā nozarē esam celmlauži. Esot pirmais privātais apbedīšanas birojs Rīgā, esam izgājuši cauri ikvienai niansei no pašiem sākumiem. Mūsdienās daudzas lietas šajā nozarē ir pašsaprotamas, kā, piemēram, apbedīšanas pabalsts, kas ir divu vidējo pensiju vai algu apmērā, un tas pienākas apbedīšanas veicējam, lai segtu bēru izmaksas. Kad Edmunds pirmo reizi devās uz VSAA pieprasīt šo naudu, uz viņu skatījās kā uz krāpnieku, jo nebija pieņemts ka šo pabalstu var izņemt arī apbedīšanas birojs.

Tāpat ļoti sekojam līdzi, lai mūsu inventārs būtu augstas klases – uzskatām, ka, lai darbu veiktu kvalitatīvi, bez profesionāla aprīkojuma neiztikt. Mūsu rīcībā ir savs privātais morgs, kur katram aizgājējam ir sava atdusas niša, un sveši cilvēki garām nestaigā. Mēs nodrošinām pilnu pakalpojumu klāstu, sākot ar mirušā izvešanu no mājām, morga pakalpojumiem, mūža mājām jeb zārkiem, un beidzot ar ceremoniju, turklāt tā var būt gan laicīga, gan ar runātāju vai vienkārši ar mūziku fonā. Mūsu misija ir maksimāli un ar iejūtību atvieglot mūsu klientu rūpes tuvinieka zaudēšanas brīdī, sniedzot visu nepieciešamo praktisko atbalstu un noorganizējot pienācīgu mirušā aizvadīšanu pēdējā gaitā, respektējot nacionālās, reliģiskās un ģimenes tradīcijas.

Kādas ir galvenās atšķirības starp ģimenes apbedīšanas biroju un cita veida iestādēm, kas pavada cilvēkus pēdējā gaitā?

Manuprāt, lielākā atšķirība ir pievienotā vērtība, ko sniedz apbedītāju ģimene. Ģimene ir kā viens vesels organisms, kas kopīgi darbojas, lai gūtu maksimāli labus rezultātus. Mēs sargājam un atspoguļojam ne tikai uzņēmuma nosaukumu, bet arī savu uzvārdu. Bieži ir bijis, ka kādam no mums pazvana vai uzraksta sociālajos tīklos, jo atceras mūsu uzvārdu, un ka mēs nodarbojamies ar apbedīšanu jau vairāk nekā 30 gadus. Mūsu ģimenē ir sadalījušās lomas un darbības sfēras, par kurām katrs ir atbildīgs.

Piemēram, es vadu biroju, apkalpoju bēres un veicu morga sanitāra darbu – sagatavoju aizgājēju bērēm. Mana mamma Ruta ir uzņēmuma īpašniece un grāmatvede, bet papildus Ruta arī šuj zārkiem gultiņas. Starp citu, visi mūsu piedāvātie zārki ir Latvijā ražoti, un visiem ir individuālas, Rutas šūtas gultiņas. Māsa Inga savukārt ir atbildīga par vainagu sēru lentu apdruku, krustu plāksnītēm ar mirušā datiem, un arī viņa šuj gultiņas zārkiem. Mēs otra darbus pārzinām un spējam viens otru aizstāt un palīdzēt, lai kopā dotos uz mērķi. Uzskatām, ka ikviens aizgājējs jāizvada ar cieņu un iejūtību, tādēļ savu darbu veicam ar rūpību un bijību gan pret aizgājēju, gan tā tuviniekiem.

Kā radies "Latona Ltd" nosaukums?

Uzņēmuma nosaukums radies, iedvesmojoties no kādas sengrieķu teikas par dievieti Latonu, kas bija viena no dievu valdnieka Zeva mīļākajām. Latona laida pasaulē Zeva bērnus Apolonu un Artemīdu – vēlāk slavenas grieķu dievības. Zeva greizsirdīgā sieva Hēra uzsūtīja Latonai lāstu milzu pitona izskatā, kas vajāja viņu dienu un nakti. Kad Apolons paaugās, viņš nogalināja pitonu, atbrīvojot māti no lāsta. Latonas smagais liktenis ar laimīgām beigām ir SIA „Latona Ltd” nosaukuma pamatā.

Kas jūs personīgi motivē un piesaista šajā darbā?

Mani motivē un piesaista sajūta, ka varu palīdzēt smagajā brīdī. Cilvēki dažādi uztver mirkli kad viņsaulē aiziet mīļotais cilvēks. Vieniem tā ir traģēdija, bet citiem – atvieglojums, par to, ka beidzot aizgājējs vairs nemocīsies un dosies uz labāku vietu. Man ir jāmāk uzklausīt katra cilvēka teikto, jāsajūt viņa noskaņojums. Kad aiziet tuvinieks, ir ļoti daudz neskaidrību, jautājumu, bet pēc sarunas ar labu apbedīšanas pakalpojumu speciālistu šo jautājumu ir palicis pavisam maz, vai to nav vispār. Atnākot pie mums uz biroju Gertrūdes ielā 58 un piesēžoties pie galda, mēs varam sakārtot visu, kas saistīts ar bērēm vai kremāciju.

Vēl viena lieta, ar ko personīgi lepojos, ir zināšanas, kuras man deva mans tēvs Edmunds. Vienas no tām ir mirušā sagatavošana. Kad cilvēki atnāk uz bērām, viņi redz visu skumīgi skaisto – skaisto zārku, skaistos ziedus, skaisto ceremoniju un skaisto aizgājēju. Cilvēks, pie kura mēs nākam uz bērēm atvadīties, ir bēru centrālais fokusa punkts. Pienācīgi un saudzīgi sagatavot aizgājēju bērēm ir, manuprāt, pats svarīgākais. Bieži ir situācijas, kad mirušais ir smagi slimojis vai cietis kādā nelaimes gadījumā, un tad nākas viņu “uzpucēt”. Neiet runa tikai par apģērbšanu, bet nepieciešamības gadījumā tiek mazgāti mati, apgriezti nadziņi un uzlikts minimāls grims. Grims gan netiek likts daudz, jo uzskatu, ka aizgājējs ir jāatstāj dabīgs, atpazīstams radiniekiem.

Kā jūs aizvadāt savu darba dienu?

Tā kā esam mazs ģimenes apbedīšanas birojs, darba dienas ir diezgan garas. Rīts parasti sākās ar došanos uz biroju un dažādiem ofisa darbiem – e-pastu aplūkošanu, krājumu uzraudzību, sarunām ar darbiniekiem. Pēcāk, ja tajā dienā ir bēres, notiek gatavošanās tām – notīrīta mūža māja jeb zārks, izgludināts līķauts un salikts katafalkā. Tad es dodos uz morgu un personīgi iezārkoju mirušo, pārliecinos, lai viņš zārkā guļ glīti, kārtīgi. Pēcāk dodos apkalpot bēres. Tajās esmu katafalka šoferis un viens no zārka nesējiem; palīdzu kapracim ielaist zārku un aizbērt kapu.

Pēc bērēm dodos atpakaļ uz biroju un gatavojos nākamās dienas bērēm, piemēram, zārkā ieliekot pašu uzšūto gultiņu vai pieliekot tam rokturus. Kad 16:00 tiek slēgts apbedīšanas birojs, dodos uz morgu veikt sanitāra pienākumus. Šis, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem brīžiem, un tam tiek veltīta ļoti liela uzmanība un pacietība. Es mirušos ģērbju un sagatavoju bērēm jau vairāk nekā 18 gadus. Kopumā darba laiks man ir 24/7, un es vai mans kolēģis esam sazvanāmi jebkurā diennakts laikā, jo, kā jau iepriekš minēju, mūsu piedāvājumā ir pilna spektra apbedīšanas pakalpojumi, tai skaitā arī mirušā izvešana no mājām.

Varbūt varat padalīties ar kādiem momentiem, kas likuši sajusties īpaši?

Nekas konkrēts prātā nenāk, bet īpaši mēs jūtamies tad, kad pēc bērēm atzvana un pasakās par labi paveikto darbu. Lielākā daļa mūsu klientu ir tādu, kas jau reizi vai pat vairākas ir izmantojuši mūsu pakalpojumus. Pie manis ir nākusi sieviete un teikusi, ka šī jau būs sestā reize, kad es viņai palīdzēšu. Bieži no klientiem ir dzirdēts, ka mūs ieteikuši kaimiņi, draugi. Tieši šie momenti liek saprast, ka visu dari pareizi. Iespējams, ka mūsu profesionalitāte, ilggadējā pieredze un cieņa pret mirušo un tā radiniekiem ir iemesli, kāpēc mūsu pakalpojumus izmanto vairākkārt, un arī iesaka tos citiem.

Kādi ir lielāki izaicinājumi, darbojoties apbedīšanas nozarē?

Manuprāt, lielākais izaicinājums ir spēja uzklausīt un palīdzēt. Pie mums nāk bēdu un sāpju pilni cilvēki, un mums jāmāk profesionāli uzņemt šis emocijas, nepaturot tās sevī. Man bieži jautā, kā es spēju strādāt šo darbu. Vienmēr atbildu, ka man patīk palīdzēt cilvēkiem. Pa šiem daudzajiem gadiem esmu iemācījies nenest emocijas mājās. Darbu atstāju darbam, bet sevi – sev.

Protams, ka mēdz būt domas, kas mani pavada vēl pēc tam, kad esmu mājās, bet tās parasti ir praktiska rakstura – vai rītdienai viss sagatavots, vai visiem pazvanīju, vai viss izdarīts. Vēl, protams, nedrīkst baidīties no mirušajiem. Ja esi cilvēks, kurš, ieraugot mirušo, sastingst un nespēj rīkoties pilnvērtīgi, tad šis darbs nebūs tev. Galvenais ir profesionalitāte, cieņa, godīgums un ticība tam, ka dari visu no sirds un pareizi.

Ja arī jūs vēlaties atvadīties no aizgājušā cilvēka cieņpilni, SIA “Latona Ltd” ģimenes apbedīšanas birojs par to parūpēsies ikvienā niansē. Sazinieties ar mums, zvanot uz diennakts tālruņiem 29234962 vai 67345224, dodieties uz mājaslapu www.latona.lv, vai arī apmeklējiet biroju Rīgā, Ģertrūdes ielā 58!