Foto: "Unsplash"
Pirmo reizi zinātnieki ir guvuši vērā ņemamus datus, kas pierāda divu planētu sadursmi, vēsta izdevums "Nature".
Jaunā pētījumā atklāts, ka šīs divas attālās planētas, iespējams, ir bijuši ledus milži līdzīgi Neptūnam, kas riņķojuši ap savu zvaigzni aptuveni 1800 gaismas gadu attālumā no Zemes un pēkšņi sadūrušies viens ar otru, radot milzīgus putekļus un caururbjošus gaismas kūļus.
Pazīmes, ka notikusi iespējama divu planētu sadursme, sākotnēji novēroja kāds hobija līmeņa astronoms. Viņš pamanīja, ka planētu sistēmas "ASASSN-21qj" spilgtums infrasarkanā starojuma viļņu garumā ir teju divkāršojies. Pēc tam starptautiska astronomu komanda vairākus gadus pētīja šo sistēmu un secināja, iespējams, notikusi divu planētu sadursme.
"Godīgi sakot, šis novērojums man bija liels pārsteigums. Kad mēs sākotnēji dalījāmies ar šīs zvaigznes redzamās gaismas līkni ar citiem astronomiem, mēs sākām to vērot ar citiem teleskopiem," izdevumam sacīja Leidenes universitātes Nīderlandē astronoms Metjū Kenvortijs. "Kāds astronoms sociālajos medijos norādīja, ka zvaigzne infrasarkanajā starojumā kļuva spilgtāka vairāk nekā tūkstoš dienu pirms optiskās izbalēšanas. Tad es sapratu, ka tas ir neparasts notikums."
Citplanētas ir planētas ārpus Saules sistēmas, kuras riņķo ap citām zvaigznēm. Līdz 2023. gada septembrim ir atrastas 5523 citplanētas. Šīs planētas ir sadalītas 4112 planētu sistēmās, no kurām 932 ap zvaigzni riņķo vairāk nekā viena planēta. Astronomi nav simtprocentīgi pārliecināti, ka viņu novērotais ir planētu sadursme, taču līdzšinējā informācija un novērojami diezgan precīzi norāda, ka tā tas visai droši varētu būt.
Zinātnieki turpinās pētīt šo planētu sistēmu, lai uzzinātu vairāk par sadursmi, noskaidrotu, kā šīs planētas bija veidojušās, kā arī vērotu, kas notiek ar planētu atliekām.
Foto: "Unsplash"