Vēl nesen zobu implanti cilvēkiem bija sveša un nezināma lieta, šodien tie kļuvuši par ierastu praksi zobārstniecībā. Implanti nebojā blakus esošos zobus, kā arī ar to palīdzību iespējams realizēt visneiedomājamākos ārstēšanas plānus - aizstāt trūkstošu zobu vai pat zobu grupu.
Zoba implants funkcionāli un vizuāli atgādina dabisku zobu, turklāt ievietošanas procedūra ir tik saudzīga, ka to iespējams veikt jebkurā vecumā. Pats implants ir titāna skrūve, kas tiek ievietota žokļa kaulā. Procedūra ir neizņemama restaurācija, līdz ar to, implants mutes dobumā atrodas kā dabisks zobs.
Ārstēšanas plānošana
Zobu implantoloģijas konsultācijas laikā tiek uzklausītas pacienta vēlmes, veikti nepieciešamie diagnostikas pasākumi, kā arī piedāvāti piemērotākie ārstēšanas plāni. Veiksmīgai implanta ievietošanai ir nepieciešams trīsdimensiju rentgens, jo tā uzņēmumā var redzēt kaula apjomu vertikālā un horizontālā plaknē, kā arī ir iespējams novērtēt kaula formu un anatomiskās īpatnības. Ja rentgens uzrāda nepietiekamu kaula daudzumu, jāplāno papildus kaula pievienošanas operācijas. Trīsdimensiju rentgens palīdz izvēlēties piemērotāko implanta garumu un diametru, lai iegūtu veiksmīgāko rezultātu.
Ārstēšanas iespējas
Ārstēšanas iespējas, izmantojot zoba implantu, ir visdažādākās. Zobu implantu iespējams ievietot kā vienu zobu. Ja trūkst divu zobu, nepieciešami divi implanti. Taču trīs trūkstošu zobu gadījumā iespējams ievietot divus implantus,uz kuriem tiek balstīts implantu tilts. Divi implanti var aizvietot līdz pat četriem zobiem. Iespējams izgatavot arī daļēju izņemamu protēzi uz implantiem. Tādā veidā var izveidot estētisku izņemamu protēzi, kura nebalstās uz zobiem ar metāla skavām, bet gan neredzami fiksējas pie implantiem ar savienojošiem elementiem – tā sauktajām atačmentu sistēmām. Totāla zobu trūkuma gadījumā uz implantiem iespējams fiksēt izņemamu vai neizņemamu restaurāciju.
Implanta ievietošanas procedūra
Ja pacienta žokļa kauls ir pietiekama apjoma, var plānot implanta ievietošanas operāciju. Ja ir neliels kaula trūkums, kaulu var pievienot arī implanta ievietošanas procedūras laikā. Ja ir būtisks kaula trūkums, kaula pieaudzēšanas operācija tiek veikta pusgadu pirms implanta ievietošanas procedūras. Implanta ievietošanu veic, atverot smaganas lēveri un izveidojot implanta formai atbilstošu urbumu kaulā, ieskrūvējot implantu, aizšujot smaganu. Implanta ievietošanas procedūra tiek veikta lokālā anestēzijā. Viena implanta ievietošana ir tik neliela operācija, ka nereti pacientiem nemaz nevajag lietot pretsāpju līdzekļus. Profilakses nolūkos tiek nozīmētas antibiotikas, pretsāpju līdzekļi. Pēc implanta ievietošanas nav ieteicams smēķēt, lietot alkoholu, svarīgi implanta ievietošanas brūci tīrīt, lai nerastos aplikums.
Implanta slēgšana
Ievietojot implantu, tas tiek slēgts ar segskrūvi, smaganu formētāju, pagaidu kroni vai, retāk, pastāvīgu restaurāciju. Segskrūve ir neliela izmēra skrūve, kuru ieskrūvē implanta iekšējā vītnē. Virs tās tiek aizšūta smagana. Pēc 3–6 mēnešiem nepieciešama vēl viena ķirurģiska manipulācija, kuras laikā izņem segskrūvi un ievieto smaganu formējošu restaurāciju. Smaganu formētājs ir skrūve, kas tiek ievietota implanta iekšējā vītnē un iznāk virs smaganu līmeņa. Smaganu formētājs veido smaganu formu līdzeni no implanta diametra uz kroņa diametru. Pagaidu kronis ir klīnikā veidots plastmasas kronis, kas vizuāli atgādina zoba kroni, taču nav tik izturīgs un estētisks. Tas tiek lietots smaganu formēšanas laikā un starp pastāvīgā kroņa pielaikošanas etapiem.
Implanta protezēšana
3–6 mēnešus pēc implanta ievietošanas tiek veikta pastāvīgās restaurācijas protezēšana. Ja smagana ir ieguvusi vēlamo formu, tiek ņemts nospiedums. Laboratorija veido piemērotas formas un krāsas implanta kroni. Implantu kroņa populārākie materiāli ir metālkeramika un cirkonijs. Implanta kronis tiek pieskrūvēts pie implanta, pievilkts ar speciālu atslēgu.
Rūpes par implantu
Lai gan implantam neveidojas caurumi, tomēr arī implantam nepieciešamas rūpes, tāpat kā dabiskiem zobiem. Svarīgi ir implantu rūpīgi tīrīt un diegot, lai neveidotos aplikums un zobakmens. Baktēriju ietekmē ap implantu var rasties kaula iekaisums, un tas var attīstīties par periimplantītu – implanta balsta audu iekaisums, kura dēļ atkāpjas kauls un smagana. Pacientiem ar implantu regulāri jāatrādās zobārstam un jāveic kontroles rentgeni.
Zobu implantoloģija pasaulē pazīstama jau vairākus desmitus gadus, taču joprojām klīst mīti par zobu implantu ievietošanas drošumu un ilgstošu izturību. Nereti tiek piesaukta arī implanta atgrūšana. Taču implanta skrūve ir veidota no titāna, kas ir pilnībā nealerģisks materiāls. Ievērojot implanta ievietošanas procedūras protokolu un sterilitātes prasības, kā arī izmantojot pētījumos pārbaudītus implantus un par tiem rūpējoties, nekādu problēmu nebūs.
Rakstu sagatavoja zobārste Māra Valdmane
