Zviedrijas parlaments ceturtdien atbalstīja priekšlikumu ilgtermiņā iesaistīties NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā ar vienu bruņoto spēku mehanizēto kājnieku bataljonu, kurā dienesta pienākumus pildīs līdz 600 karavīriem, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijā.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) pauž, ka Zviedrijas pievienošanās NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā sniegs būtisku ieguldījumu Baltijas jūras reģiona drošībā un NATO sabiedroto kolektīvajā aizsardzībā.

"Sabiedroto karavīru skaita pieaugums mūsu teritorijā dod skaidru signālu Krievijai, ka NATO ir gatava aizsargāt katru savu dalībvalsti no pirmā robežas centimetra," uzsver Sprūds.

Plānots, ka Zviedrijas karavīri militārajā bāzē "Ādaži" ieradīsies jau nākamā gada sākumā. Kopš pievienošanās NATO 2024. gada 7. martā šī būs pirmā reize, kad Zviedrija izvieto savus karavīrus citā alianses dalībvalstī.

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) atzīmē, ka Latvija augstu novērtē Zviedrijas parlamenta lēmumu. "Mēs atbalstām viens otru, un kopā esam stiprāki," uzsver ministre.

Jau ziņots, ka Zviedrija iestājoties NATO, paziņoja par nodomu iesaistīties NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā, izvietojot kaujas bataljonu Latvijas teritorijā. Daudznacionālā brigāde Latvijā šobrīd apvieno spēkus no 13 NATO dalībvalstīm - Albānijas, Čehijas, Dānijas, Islandes, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas.

NATO Madrides samitā 2022. gadā Kanādas un Latvijas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju, lai nostiprinātu NATO austrumu flanga aizsardzību. 2023. gadā tika publicēts kopīgs ceļvedis trīs posmu pieejai - sagatavošanas, būvniecības un stabilitātes fāzei, kas kulminējās ar brigādes oficiālu izveidi 2024. gada jūlijā, paaugstinot līdzšinējo NATO kaujas grupu līdz brigādes līmenim un būtiski palielinot NATO klātbūtni Latvijā.